Vēja parku projektiem, kuri cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem, aģentūrai LETA norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Viņš skaidro, ka Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās, kurās Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iepazīstina ar enerģētikas aktualitātēm, tostarp plānotajām regulējuma izmaiņām.
“Neraugoties uz to, ka vidēji ceturto daļu elektroenerģijas mēs importējam vai iegūstam no fosilās importa dabasgāzes, Latvijā nebūs jaunas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas elektroenerģijas tirgū arī atjaunīgās enerģijas projektiem. Ja kāds attīstītājs uzskata, ka nevar savu projektu realizēt bez valsts atbalsta, aicinu meklēt iespējas attīstīt savu projektu kādā citā valstī,” norāda Melnis, uzsverot, ka Latvijā ir pietiekami daudz vēja enerģijas projekti, kuri ir gatavi attīstīt vēja enerģijas parkus bez valsts atbalsta.
Ministrs skaidro, ka liela mēroga vēja enerģijas projekti var palīdzēt nodrošināt lētāku enerģiju, kā arī palielināt enerģētisko drošību un sekmēt investīciju ieplūšanu Latvijas valsts budžetā, ko izmantot, piemēram, veselības aprūpē, izglītības vai aizsardzības sektoros, tomēr šobrīd Latvijā nav pat teorētiska pamata runāt par nepieciešamību no valsts puses finansiāli atbalstīt.
Melnis pauž, ka Latvijai, lai paaugstinātu energodrošību un kļūtu pašpietiekamai, nepieciešami 1,5 līdz divi gigavati (GW) elektroenerģijas par zemu cenu.
Kā norāda ministrs, analizējot attīstības tendences, eksperti uzskata, ka tiks realizēti projekti aptuveni divu GW apjomā, kas ir vien trešā daļa no šobrīd rezervētajām tīklu jaudām (5,6 GW).
“Kopumā attīstītāji vērtē iespējas būvēt gandrīz trīs reizes vairāk par rezervēto jaudu, tāpēc Latvijai ir iespējas iegūt nepieciešamo enerģijas apjomu uz brīvās tirgus konkurences nosacījumiem, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus un tautsaimniecību ar konkurētspējīgu elektroenerģiju,” pauž Melnis.
Viņš arī norāda, ka pērn 27.augustā Ministru kabinets apstiprināja KEM izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, proti, finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā.
Lasiet arī: Braže: “Kremļa miesnieks” 9.maijā mēģinās rādīt šovu