Ministru kabinetam būs jāizstrādā noteikumi par iedzīvotāju apziņošanu apdraudējuma gadījumā, pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdes aģentūrai LETA teica NDK priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Viņš skaidroja, ka pēc pirmā drona incidenta 2024. gada rudenī izstrādātie algoritmi ir ņemti vērā. Esot skaidrs, kā tiek konstatēti šādi gadījumi un kā reaģē Nacionālie bruņotie spēki, tostarp kā informācija nonāk citos dienestos. Tomēr pēdējā incidenta laikā atklājusies būtiska problēma – iedzīvotāju apziņošanas sistēma, lai gan tehniski pieejama, netika iedarbināta.
Politiķis norādīja, ka kopsēdē pieņemts lēmums vērsties Ministru kabinetā ar aicinājumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par iedzīvotāju apziņošanu šādu incidentu gadījumos. Normatīvajos aktos esot jādefinē, kas sagatavo ziņu, kam tā jānosūta un kurš pieņem lēmumu par tās izplatīšanu.
Latkovskis arī norādīja, ka bruņotie spēki detalizēti informējuši par incidenta gaitu un reaģēšanas laika līnijām, kā arī par plāniem stiprināt pretdronu spējas.
Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) aģentūrai LETA pauda, ka kopš 2024. gada incidenta ir paveikts ļoti apjomīgs darbs un panākts ievērojams progress. Vienlaikus esot skaidrs, ka process vēl nav noslēdzies un vairākas lietas joprojām prasa turpmāku risinājumu. Viņš akcentēja divus galvenos secinājumus – pirmkārt, iedzīvotāju apziņošana un informēšana ir jāuztver kā būtisks elements valsts drošības sistēmā, otrkārt, ir jāizvērtē, kā šī sistēma darbojas praksē.
Bergmanis uzsvēra, ka nākotnē jārēķinās ar to, ka brīdinājumu skaits var pieaugt, jo Ukrainas spējas veikt operācijas Krievijas teritorijā lielākos attālumos un dziļumā aug ļoti strauji. Tāpat šie notikumi norisinās tuvu Latvijas robežai, un Krievijas elektroniskās karadarbības aktivitātes pret Ukrainu var radīt situācijas, kas ietekmē arī Latviju. Līdz ar to līdzīgi incidenti nākotnē nav izslēgti, piebilda politiķis.
Viņš norādīja arī uz nepieciešamību saprast samērīgumu – cik bieži un kādos gadījumos apziņošanas sistēma jāiedarbina. Sabiedrībā jau ir bijušas diskusijas par laikapstākļu brīdinājumu biežumu, un daļa iedzīvotāju jutusies neapmierināta. Tāpēc esot jāskaidro, kāds ir brīdinājumu mērķis un kādā mērā tie iedzīvotājiem jāņem vērā. Bergmaņa ieskatā labāk, lai iedzīvotājs brīdinājumu saņem biežāk, nevis nepietiekami.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā nenotiek karadarbība, taču Latvija atrodas tai līdzās, un karš ir būtiski mainījies – Ukrainas bruņoto spēku spējas ir pieaugušas, un līdz ar to notikumi arvien biežāk norisinās tuvāk Latvijas robežai. Tas var nozīmēt arī biežāku brīdinājumu izsūtīšanu. Vienlaikus tā esot katra iedzīvotāja izvēle – reaģēt vai nereaģēt, instalēt brīdinājumu aplikācijas vai ne.
Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tie ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara rezultāti un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.
Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.