Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz patērētājiem ieviest tiesības kredītinformācijas birojos norādīt, ka viņi nevēlas saņemt kredītu, un kredīta devējiem tas obligāti būs jāņem vērā, izvērtējot iesniegtos kredīta pieteikumus.
Ar grozījumiem iecerēts veicināt atbildīgu kreditēšanu un efektīvāk pasargāt patērētājus no pārmērīgām saistībām un krāpšanas riskiem, kā arī padarīt kreditēšanas vidi skaidrāku, pārskatāmāku un atbilstošu mūsdienām.
Izmaiņas paredz arī jaunus noteikumus gadījumiem, kad kredīta atmaksa kavējas – kredīta devēji drīkstēs piemērot tikai pamatotas un samērīgas izmaksas, kā arī pirms parāda piedziņas būs jācenšas rast saudzīgāki risinājumi un jāsniedz informācija par iespējām saņemt parādu konsultācijas.
Grozījumi paredz, ka nepieprasīta kredīta jeb tāda kredīta produkta, ko patērētājs nav lūdzis vai nav piekritis saņemt, piešķiršana ir aizliegta un kredīta devējiem ir pienākums savlaicīgi informēt patērētāju par kredīta limita pārsniegšanu, ar to saistītajām maksām un procentiem. Ja pārsniegumi notiks regulāri, kredīta devējam būs jāsniedz informācija par izdevīgākām alternatīvām un iespējām saņemt konsultācijas parādu jautājumos.
Tāpat noteiktos gadījumos nomaksas kredītiem un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem būs jāaizvērtē patērētāja spēja atmaksāt aizdevumu.
Ar grozījumiem tiek ieviesti arī skaidrāki noteikumi digitālajā vidē. Pirms līguma noslēgšanas attālināti kredīta devējiem būs jāsniedz viegli saprotama informācija, jānodrošina vienkārša iespēja atteikties no līguma, kā arī jāpielāgo informācija tā, lai to būtu ērti uztvert tiešsaistē. Ja kredīta piedāvājums tiks pielāgots individuāli, izmantojot automatizētu datu apstrādi vai mākslīgo intelektu, par to patērētājs būs jāinformē.
Vienlaikus patērētājiem būs tiesības pieprasīt cilvēka līdzdalību automatizētos lēmumos par kredīta piešķiršanu un saņemt saprotamu skaidrojumu par to, kāpēc kredīts piešķirts vai atteikts.
Papildus tam paredzēts paplašināt reģistrācijas prasības kredīta starpniekiem, kā arī noteikt reģistrācijas prasības lieliem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā.
Izmaiņas paredz ieviest arī jaunu produktu – kapitāla atbrīvošanas kredītu. Tas nozīmē, ka persona varēs saņemt kredītu pret nekustamā īpašuma, kas nav tās mājoklis, bet, piemēram, otrs neizmantots dzīvoklis, ķīlu. Kredītu varēs izsniegt ne vairāk kā 70% apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Likumprojekts noteic, ka šādu kredītu varēs saņemt no 21 gada vecuma un tā maksimālais atmaksas termiņš būs 30 gadi.
Saeima ceturtdien pieņēma arī saistītos grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā.
Lasiet arī: Saeima dod “zaļo gaismu” valsts iespējamai dalībai “airBaltic” glābšanā