Nelegālo cigarešu tirdzniecības radītie zaudējumi valsts budžetā pērn veidoja 67 miljonus eiro, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina trešdien kontrabandas problemātikai veltītajā forumā “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Guntara Grīnvalda prezentētā revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu kompānijas KPMG pētījuma par nelegālo cigarešu patēriņu 2024.gadā dati.
Pētījumā noskaidrots, ka nelegālais cigarešu tirgus Latvijā 2024.gadā sasniedza 18% no kopējā patēriņa, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2023.gadā. Vienlaikus Lietuvā cigarešu kontrabanda pieauga par 2,2%, bet Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņš mazinājās par 4,2 procentpunktiem. Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē par 10,2%, Ungārijā – par 5,6%, kā arī Somijā un Francijā – par 4,4%.
Kopējais cigarešu patēriņš Latvijā 2024.gadā ir samazinājās par 2%, bet pieauga viltoto un kontrabandas cigarešu patēriņš, sasniedzot 340 miljonus vienību, kas ir par 31% vairāk nekā 2023.gadā.
Pēc pētījuma datiem, 2024.gadā galvenā kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts bija Baltkrievija, no kurienes Latvijā tika ievesti 50% jeb 180 miljoni no visām nelegālajām cigaretēm, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā. Tāpat būtisku nelegālo cigarešu daļu veidoja viltojumi, tostarp pērn 41% jeb 140 miljoni no kopējām Latvijas tirgū nelegāli realizētajām cigaretēm bija viltojumi, kas ir par 40% vairāk nekā 2023.gadā.
“Kontrabandas cigaretes Latvijā joprojām tiek ievestas no Baltkrievijas, par spīti tam, ka pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā robeža ar Baltkrieviju tiek pastiprināti kontrolēta. Šī ir būtiska problēma, kas tieši skar valsts nacionālo drošību. Tāpat satraucoša tendence visā Eiropā, tostarp Latvijā, ir cigarešu viltošanas un nelegālās ražošanas apjoma pieaugums,” norāda Grīnvalds.
Viņš akcentē, ka patlaban Eiropas un Latvijas līmenī tiek runāts arī par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, kas prasa lēmējvaras rūpīgu iedziļināšanos, nevis lineāru pieeju.
“Pieredze rāda, ka ne vienmēr plus 5% “Excel” tabulā ir plus 5% valsts budžetā. Tādēļ Latvijā ir īpaši svarīgi veidot pārdomātu un samērīgu akcīzes nodokļa, kā arī aizliegumu un ierobežojumu politiku, ņemot vērā citu valstu pozitīvo un negatīvo pieredzi,” uzsver Grīnvalds.
Viņaprāt, piemēram, domājot par sabiedrības veselību, augstāks akcīzes nodoklis būtu piemērojams cigaretēm, savukārt mazāk kaitīgām alternatīvām – zemāks, lai mudinātu smēķētājus atteikties no kaitīgākā produkta.
Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Lasiet arī: Vai paracetamols grūtniecēm ir bīstams? Latvijas speciālisti sniedz atbildi