Ņemot vērā militārās industrijas kapacitāti, Latvija vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas varētu saņemt vien tuvāko gadu laikā, izriet no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Leonīda Kalniņa paustā.
Aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija, skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Patlaban turpinās darbs pie šī projekta. Jau iepriekš ziņots, ka 2023.–2025. gadam pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro.
Kalniņš pirmdien, 13.februārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē skaidroja, ka
vidējās darbības pretgaisa aizsardzības iekārtas darbojas augstumā virs 10-12 kilometriem un rādiusā līdz 25 kilometriem.
Sistēmu piegāde ir atkarīga no militārās industrijas. «Tikko beigsies konkurss un būs noslēgts līgums, pie šodienas militārās industrijas tas ir vismaz trīs četri gadi [līdz piegādei],» norādīja NBS komandieris.
Atbildot uz deputāta Edvīna Šnores (NA) bažām par lielākās Latvijas armijas bāzes Ādažos pretgaisa aizsardzību, NBS komandieris atklāja, ka bāze ir aizsargāta ar tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu RBS-70. Taču, piemēram, tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes Kalibr, ko izmanto Krievija karā pret Ukrainu, Latvijā ar to nevarētu notriekt.
To varētu darīt, ja iegādāsies vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un tajās būs iekļauts specifisks modulis. Jau ir ziņots, ka patlaban gan nav zināms, vai Latvija iegādāsies tieši NASAMS vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šāda sistēmu pērn Latvijā izvietoja Spānijas kontingents, kas iekļauts NATO Kaujas grupas sastāvā.
Tāpat Kalniņš pavēstīja komisijas deputātiem, ka Latvijai pēc pretkuģu raķešu sistēmas iegādes vairs nebūs drošības problēmu saistībā ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. NBS komandieris attiecībā uz draudiem no Baltijas jūras puses runāja par sava veida «burbuli». Tas paredz gaisa un jūras telpas bloķēšanu no Krievijas puses, lai lielvalsts varētu aktīvi darboties Baltijas jūrā un aizsargāt savu Kaļiņingradu.
Vienīgā iespēja kā pārraut šo “burbuli”, ir nodrošināt spēcīgas jūras aizsardzības spējas. Visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās, ka pretkuģu raķetes ir viena no trīs prioritātēm. Tāpat jāņem vērā agrās brīdināšanas sistēma, kas tiek nodrošināta kopā ar visiem sabiedrotajiem, tostarp ASV.
«Tikko mēs saņemsim šīs raķetes, mums vairs nav problēmu ar Kaļiņgradu vispār,»
piebilda NBS komandieris.
Tāpat Zviedrijai iestājoties NATO, «varam aizmirst draudus no Krievijas desantēšanās iespējām». Tā vietā Kaļiņingrada pārvēršas par milzīgu problēmu Krievijai, nevis mums, uzsvēra komandieris.
Lasiet arī: Izdevumus aizsardzībai var kāpināt ātrāk, sola Mūrniece