Šā gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,96 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,6% mazāk nekā pirms gada. Preču eksporta vērtība samazinājās par 2,1%, bet importa vērtība – par 6,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Pēdējo reizi ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās 2021.gada janvārī – salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada. Martā Latvija eksportēja preces 1,83 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,13 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022.gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 45 % līdz 46,1 %. (Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu).
Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,8 miljardus eiro – par 224,2 miljoniem eiro jeb 2,1% vairāk nekā 2022.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,03 miljardus eiro (pieaugums par 140,6 miljoniem eiro jeb 2,9%), bet importa – 5,77 miljardus eiro (pieaugums par 83,6 miljoniem eiro jeb 1,5%).
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023.gada martā, salīdzinot ar 2022.gada martu: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports kļuvis par 52,4 miljoniem eiro jeb 21,8% lielāks;
pārtikas rūpniecības ražojumu eksports audzis par 46,1 miljoniem eiro jeb 40,5%;
savukārt minerālproduktu eksports sarucis par 57,8 miljoniem eiro jeb 21,8%.
Tāpat arī koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports kļuvis mazāks par 40,6 miljoniem eiro jeb 11,8%; parasto metālu un to izstrādājumu eksports ir samazinājies par 32,8 miljonu eiro jeb 23,2%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada martā, salīdzinot ar 2022.gada martu: satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports audzis par 52,9 miljoniem eiro jeb 29,7 %;
pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 45,1 miljoniem eiro jeb 30,3%;
minerālproduktu imports kļuvis mazāks par 215 milj. eiro jeb 47,8%.
Parasto metālu, to izstrādājumu imports samazinājās par 39,1 miljoniem eiro jeb 22,8 %; koka un tā izstrādājumu, kokogles imports ir mazāks par 34,8 miljoniem eiro jeb 35,3%.
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,9%), Vācija (6,8%) un Zviedrija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (21,7% no importa kopapjoma), Vācija (12, %), Polija (11,2%) un Igaunija (7,9%).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023.gada martā, salīdzinājumā ar 2022. gada martu,
visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 15,2 miljoniem eiro.
Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam par 44,5 miljoniem eiro jeb 31,1 %.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023.gada martā, salīdzinājumā ar 2022.gada martu, visvairāk ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu, liķieru importa pieaugums par 8 miljoniem eiro jeb 38,3%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 148,7 miljoniem eiro jeb 61,7 %.
Jauktu ķīmisko produktu importa kāpumu 2023. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja fungicīdu, herbicīdu, augu pretdīgšanas līdzekļu un augšanas regulatoru importa pieaugums par 31 miljonu eiro.
2023. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva – tirdzniecībā ar 46 valstīm.
2023. gada martā, salīdzinājumā ar 2022. gada martu, Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 1,7 procentpunktiem. Tā dēvēto “NVS valstu” īpatsvars eksportā palielinājās par 1,9 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 5,4 procentpunktiem.
Eksporta pieaugumu uz Ukrainu šā gada martā, salīdzinot ar februāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 2,9 miljonu eiro. Uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums par 9 miljoniem eiro. Savukārt eksporta samazinājumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par 1 miljonu eiro.
2023. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 1,7 miljonu eiro. Savukārt no Krievijas Federācijas – minerālproduktu importa pieaugums par 5,3 miljonu eiro, bet no Baltkrievijas – dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kāpums par 2,8 miljonu eiro.
Lasiet arī: Pērn par 42 procentiem palielinājās mūsu agrārā eksporta vērtība
