Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.
Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS – 8,4% un mājsaimniecībām – 7,3%.
Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.
Pārskatā teikts, ka nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām, kā arī kūtra investīciju vide ir ilgstoši aktuāla un sistēmiska problēma.
Tās svarīgumu palielina akūta nepieciešamība veikt apjomīgas investīcijas, tostarp, lai atjaunotu dzīvojamo fondu, kopumā veicinātu noturību pret klimata un citiem dabas riskiem, kā arī stiprinātu valsts drošību.
Latvijas Banka skaidro, ka NFS kreditēšanu pašlaik būtiski veicina vidējas un mazas bankas, no kurām lielākā daļa ir vietējā kapitāla bankas. Lai gan šo banku izsniegtie kredīti pagaidām veido samērā nelielu daļu no banku sektora kopējā iekšzemes NFS kredītportfeļa (2025.gada martā – 20%), to ieguldījums kreditēšanas izaugsmē pašlaik ir lielāks nekā piecām lielākajām bankām, kurām visām ir ārvalstu kapitāls.
Uzņēmumu parāda līmenis ir zems, to kreditēšanā trūkst konkurences spiediena, un lielāko banku kredītpolitika saglabājas konservatīva, tāpēc mazāku banku aktivizēšanās kopumā vērtējama pozitīvi. Procentu likmes mazākām bankām joprojām ir augstākas nekā lielajām bankām, tomēr atšķirības vairs nav tik lielas kā agrāk. Tas ļauj izsniegt kredītus plašāka riska profila aizņēmēju lokam.
Mājokļu kreditēšanu turpina būtiski veicināt valsts garantiju programma mājokļa iegādei. Pēc sarukuma dažos iepriekšējos periodos tās loma jauno kredītu apjoma pieaugumā pērn otrajā pusgadā un šogad sākumā atkal palielinājās, programmas ietvaros izsniegto kredītu īpatsvaram pārsniedzot 40%. Kredīti ar valsts galvojumu šogad marta beigās veidoja jau 37% no mājokļa kredītu atlikuma.
Pārskatā teikts, ka joprojām ir aktuāli programmas pilnveidojumi, lai valsts atbalsts tiktu sniegts mērķētāk. Primāri būtu svarīgi novērst programmas līdzekļu neefektīvu izmantošanu, jo daļa aizņēmēju piesakās programmai tikai tāpēc, ka šādā gadījumā valsts nodeva par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā ir zemāka. Lai samazinātu šo stimulu, Latvijas Banka rosina noteikt zemāku (0,5%) valsts nodevu par īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā vismaz visām ģimenēm ar bērniem.
Patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu, kuri nav kredīti mājokļa iegādei, atlikums turpina nozīmīgi pieaugt, tā pieauguma tempam stabilizējoties aptuveni 10% līmenī. Šo kredītu īpatsvars kopējā mājsaimniecību kredītportfelī ir samērā neliels un vairs būtiski nepalielinās. Pārskatā skaidrots, ka patēriņa kredītu un pārējo kredītu atlikuma pieaugums varētu būt skaidrojams ar aktīvāku šo kredītu izsniegšanu mājokļa remontam un energoefektivitātes risinājumiem – vairāk pieaudzis samērā lielu jauno kredītu atlikums, kuru apmērs pārsniedz 10 000 eiro. Atšķirībā no nodrošinātajiem mājokļa kredītiem to saņemšanas nosacījumi ir daudz vienkāršāki, un tas veicina to izmantojamību.
Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt. NFS sektorā to varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti 2024.gada nogalē un 2025.gada sākumā, bet finansējums līdz martam vēl nebija izsniegts vispār vai tika izsniegts daļēji. Savukārt mājsaimniecību kreditēšana drīzāk turpinās mēreni pieaugt, ņemot vērā procentu likmju mazināšanos un mājsaimniecību spēcīgo finansiālo stāvokli. Kredītiestādēm lielāku motivāciju straujāk kāpināt kreditēšanu varētu radīt 2024.gadā pieņemtais Solidaritātes iemaksas likums, kas paredz iespēju kredītiestādēm saņemt atlaidi, ja to izsniegto aizdevumu atlikums pieaug vairāk nekā likumā noteiktie sliekšņi.
Tomēr kreditēšanu ierobežos nenoteiktība un piesardzība ārējās tirdzniecības un ģeopolitisko risku dēļ, kā arī aktuālie strukturālie faktori.