Lauksaimniecībā situācija ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāka tieši klimatisko apstākļu dēļ, intervijā ziņu aģentūrai LETA sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Tautas ticējumi un parunas vairs nepiepildās. Ja pēc lielgraudu krusas runājām, ka nākamajā gadā zibens vienā kokā divreiz nesper, tad atsevišķos reģionos vienā dienā saņēmām 200 milimetrus nokrišņu. Un izrādījās, ka tas tomēr sper arī trešo reizi. Trīs gadi pēc kārtas lauksaimniecībā ir bijuši ļoti smagi un izaicinoši,” sacīja Lazdiņš.
Lazdiņš minēja, ka provizoriskā labības kopraža šogad ir 2,3 miljoni tonnu, kas ir par aptuveni 15% mazāka nekā pērn, bet būtiski sliktāka ir tās kvalitāte, jo 80% no kopējā ražas apjoma ir lopbarības kvalitātē. Tāpat šis ir viens no retajiem gadiem, kad palika arī nenovāktas labības platības.
Jautāts, vai palīdzēja augustā līdz novembra sākumam izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā, Lazdiņš atbildēja, ka tā palīdzēja nenokļūt vēl lielākās nepatikšanās, jo netika piemērotas soda sankcijas par ražas nenodošanu laikā.
“Veicot graudu eksportu, kompānijām jānolīgst kuģi jau pusgadu iepriekš, turklāt konkrēti arī jāparedz datumi, kuros šie atbraukušie kuģi tiks uzkrauti. Brīdī, kad kuģi bija pienākuši ostās, mums pat vēl nebija sākusies ražas novākšana. Nozarei tas palīdzēja, jo visi šie izdevumi tik un tā pastarpināti nonāktu līdz lauksaimniekiem, kuriem par to būtu jāmaksā,” stāstīja Lazdiņš.
Savukārt tas, ko lauksaimnieki gribētu no valdības sagaidīt turpmāk, ir nopietnāka attieksme pret saviem īpašumiem, piemēram, meliorācijas sistēmām.
Lauksaimnieki savas meliorācijas sistēmas kopjot, taču, ja tās ietek valsts meliorācijas grāvī, kurš neesot tīrīts 20 gadus, ūdenim nav, kur palikt, un tas stāv uz lauka. Diemžēl nav indikāciju, ka valsts pusē būtu apņemšanās savas sistēmas sakopt, līdz ar to tas ir tikai laika jautājums, kad saimnieku lauki atkal noplūdīs tādēļ, ka valsts nav tīrījusi savus grāvjus, kritisks savā vērtējumā bija “Zemnieku saeimas” vadītājs.
Jautāts, kā šī gada situācija ir ietekmējusi lauku saimniecības, Lazdiņš atbildēja, ka “realitāte ir diezgan skarba”. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija liecinot, ka šogad lauksaimniecības nozarē ir notikušas septiņas pašnāvības un 30 bankroti. Tāpat daudzi lauksaimnieki līdz galam vēl nav realizējuši produkciju un vēl nav zināms, kāda būs to finansiālā situācija.
“Normāli var būt viens slikts gads, var būt milzīga neveiksmīga sakritība, kur divi neveiksmīgi gadi seko viens otram. Tomēr, ja saimniecība ir ar mīnusa zīmi trīs gadus pēc kārtas… Tev vienkārši fiziski beidzas resursi, gan finanšu, gan tavi paša resursi cerībā, ka “kaut kad būs labāk”. Daba šobrīd neļauj ievilkt elpu, uzkrāt rezerves, lai atkal varētu izturēt šādus izaicinājumus un turpināt saimniekot. Nozarē ir jūtams, ka cilvēki vēlas, kaut kur “iet”, bet kurā virzienā aizies – tas nav zināms. Tas, ka aizvien vairāk lauksaimnieku beigs saimniekot, tas ir fakts,” atzina Lazdiņš.
Viņš stāstīja, ka reģionos, kur trīs vai jau četrus gadus pēc kārtas ir slikti rezultāti un klasiskā graudkopība nes zaudējumus, zemnieki šobrīd izvērtē nākotnes darbību un pāriet uz citām, piemēram, zālāju kultūrām. Tā neesot nozare, kas ir orientēta uz eksportu, bet tā prasa mazus ieguldījumus un spēj strādāt ar nelieliem plusiem. Tāpat esot redzama tendence pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, bet, redzot Eiropas Savienības vēlmi nākotnē mazināt subsīdijas, arī šī virziena izdevīgums nav skaidrs. Savukārt ziemāju, īpaši ziemas rapša, sējumu platības jau esot samazinājušās.
“Koalīcija komā”: Dzintars asi vērtē valdības darbu