Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka ir gatavs satikties ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio), bet Maskava neatteikšoties no saviem noteikumiem kara izbeigšanai Ukrainā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kopš oktobra beigām atklātībā nemanītais Lavrovs valsts ziņu aģentūru “RIA Novosti” informējis, ka gan viņš, gan Rubio izprot vajadzību pēc regulāras saziņas. Līdz šim ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) centieni izbeigt karu Ukrainā nav nesuši rezultātu. Oktobrī Tramps paziņoja, ka Budapeštā tikšoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, tomēr vien dažas dienas vēlāk Baltais nams ziņoja, ka plāni mainījušies, un tikšanās plānošanu atcēla. Pēc tam izplatījās baumas, ka Putins Lavrovu nobīdijis malā.
Lavrovs 9.novembrī sacīja, ka ir svarīgi runāt par Ukrainas jautājumu, un tādēļ viņs ar Rubio komunicējot telefonsarunu formātā, un esot gatavs tikties arī klātienē.
Ir pagājuši teju četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un Krievijas spēki cenšas virzīties uz priekšu. Šobrīd krievi kontrolē apmēram 19% Ukrainas teritorijas. Maskava uzskata, ka iekarotā teritorija tagad juridiski ir Krievijas daļa, bet
Kijiva un tās rietumu partneri paziņojuši, ka to nekad neatzīs.
Krievijas ārlietu ministrs paziņojis, ka Putina un Trampa 15.augustā Aļaskā panāktā savstarpējā sapratne balstoties uz Maskavas 2024.vasarā izteiktajām prasībām un ASV sūtņa Stīva Vitkofa (Steve Witkoff) izteiktajām idejām. Starp Putina prasībām ir nosacījums, ka Ukraina atsakās no plāna iestāties NATO, un Kijivas spēku pilnīga izvešana no teritorijām, ko Krievija uzskata par savām – Donbasu Ukrainas austrumos, un Hersonu un Zaporižju valsts dienvidos. Pašlaik Maskava kontrolē Krimu, ko anektēja 2014.gadā, gandrīz visu Luhansku, apmēram 80% Doneckas, ap 75% no Hersonas un Zaporižjas, un nelielas platības citviet.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka dažas teritorijas varētu uz laiku de facto tikt atzītas par okupētām, bet noraidījis iespēju juridski atzīt tās par Krievijai piederošām. Viņš sacījis, ka viņam nav tiesību atdot teritoriju, un ukraiņu spēku aiziešana pakļautu gan Ukrainu, gan tās Eiropas sabiedrotos jauniem Krievijas uzbrukumiem.
Lavrovs informējis, ka krievi gaida apstiprinājumu tam, ka Aļaskā norunātais paliek spēkā. Viņš piebilda, ka, runājot par ASV, neviens neapšauba Krievijas teritoriālo vienotību un Krimas, Donbasa un Jaunkrievijas iedzīvotāju izvēli atkalapvienoties ar savu vēsturisko dzimteni. Jaunkrievija ir apzīmējums, ko krievi izmanto Ukrainas dienvidaustrumu apgabaliem,kas 18. un 19.gadsimtā kļuva par cariskās impērijas daļu. Tāpat tā tiek dēvēta prokrieviska kustība, kas vēlas atjaunot Maskavas kontroli.
Jautāts par Eiropas plāniem izmantot teju 210 miljardus vērtos iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, Lavrovs atbildēja, ka neesot nekāda likumīga veida, lai to darītu. Maskava atbildēšot uz aktīvu izmantošanu.
Lasiet arī: Runā par Lavrova krišanu nežēlastībā; Kremlis baumas noliedz