Lēmums no 2023.gada palielināt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā, bet no 2024.gada – 700 eiro apmērā, tika pieņemts sasteigti un ignorējot ierasto konsultāciju ciklu ar darba devējiem un ņēmējiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Tāpat lēmuma pieņemšanas procesā netika uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl papildu slogu, norāda LDDK ģenerāldirektore.
Kā norāda Meņģelsone, LDDK ir vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, tomēr norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai.
Tāpat prognozējamas un plānveidīgas minimālās algas paaugstināšanā nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā noteikto par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā.
Šajā gadījumā lēmums pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu.
Savukārt LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka
tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, liecina par aroganci pret tiem, no kuriem citkārt prasīta tolerance pret darba devējiem neizdevīgiem lēmumiem.
«Mēs esam snieguši ieteikumus un aprēķinus, vienmēr bijuši orientēti uz sadarbību, lai sekmētu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, tomēr tā nav iespējama, ja mūs neuzklausa,» uzsver Bite.
LDDK norāda, ka sociālais dialogs Latvijā pierādījis savu nozīmi valstij svarīgu un izšķirīgu lēmumu pieņemšanā jau 30 gadus, tāpēc Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) ir neatņemams konsultāciju mehānisms, kur demokrātiski un atbildīgi iespējams vienoties par sociālekonomiskiem jautājumiem, arī par minimālās algas apmēru valstī, un to nepieciešams izmantot arī turpmāk.
Gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām LDDK sociālie partneri un sadarbības organizācijas tikās ar teju visām politiskajām partijām, kuras atzina sociālā dialoga un konsultēšanās nozīmi un apliecināja vēlmi uzlabot šo praksi.
Kā norāda LDDK, tā kopā ar partneriem ir sagatavojusi rekomendācijas jaunās valdības deklarācijai, kurās iekļauti darba devējiem būtiski jautājumi, kas palīdzētu sekmēt tautsaimniecības attīstību un ilgtspējīgu izaugsmi.
Kā BNN iepriekš ziņoja, 27.oktobrī 13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024.gada.
Lasiet arī: No 2023.gada Latvijā cels minimālo algu
