Koruptīvos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) ienākumos aizvadītajā gadā ir saņēmis 116 057 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2022.gadu.
Pērn Lembergs pilsētas pašvaldībā, kur viņš vada Sociālo jautājumu komiteju un strādā vēl divās komitejās, ir nopelnījis 34 058 eiro. Tas ir par 13 358 eiro vairāk nekā 2021.gadā.
Savukārt viņa pensija pērn, palielinoties par 8132 eiro, sasniedza 81 999 eiro.
Tāpat Lembergs norāda, ka ir partijas Latvijai un Ventspilij valdes loceklis, biedrs Ventspils attīstības aģentūrā, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā un Biznesa attīstības asociācijā.
Kā jau BNN ir ziņojis, smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs atrodas brīvībā tikai tāpēc, ka Rīgas apgabaltiesa, kas apelācijas instancē izskata viņa krimināllietu, visai negaidīti pērnā gada februārī piekrita aizstāt apsūdzētajam noteikto ieslodzījumu – ņemot vērā viņa iespējas ietekmēt lieciniekus – ar 100 tūkstošus eiro lielu drošības naudu.
Pirms tam Rīgas apgabaltiesa – kā pirmā tiesu instance – 2021.gada 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu, 64 000 eiro atmaksāšanu cietušajiem. Tāpat tiesa nolēma no viņa piedzīt 22 180 eiro par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā.
Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Pēc sprieduma nolasīšanas apsūdzēto apcietināja tiesas zālē, viņam cietumā pavadot aptuveni gadu.
Lemberga amatpesonas deklarācijā arī tiek norādīts, ka Ventspils domnieka īpašumā ir zeme un ēkas Rīgā, trīs zemes īpašumi Puzes pagastā un divi zemes īpašumi Ugāles pagastā. Viņa valdījumā ir dzīvoklis un nekustamais īpašums Ventspilī, kā arī zeme un ēkas Puzes pagastā. Saskaņā ar deklarāciju, Lembergam pieder AS Latvijas Krājbanka akcijas 8450 eiro nominālvērtībā un viena AS Ventbunkers akcija 142 eiro nominālvērtībā, kā arī 799,32 privatizācijas sertifikāti.
Bezskaidras naudas uzkrājumos domes deputāts ir AS Swedbank deklarējis 577 225 eiro un 30 487 ASV dolārus. Skaidrā naudā Lembergs uzrāda 135 000 eiro uzkrājumu.
Viņa īpašumā ir 1999.gadā ražots kravas transporta furgons VW Caddy, 1997.gadā ražota automašīna Opel Tigra, piekabe MAZ 81144, motorlaiva Sea Doo 205 Utopia un piekabe laivu vešanai, kā arī sešas laivas. Lemberga lietošanā ir 2015.gadā ražota automašīna Porsche Cayenne un 2007.gadā ražota Toyota Hilux.
Lemberga deklarētās parādsaistības vairāku gadu laikā nav mainījušās. Vienam kreditoram viņš joprojām ir parādā 3,5 miljonus ASV dolāru (jeb 3 119 986 eiro), otram – 1 769 303 ASV dolārus (1 577 200 eiro), bet trešajam – 10 798 835 eiro.
“Par savām parādsaistībām vēlos informēt, ka tie ir mani parādi nevis kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan maniem bērniem,” komentējot ievērojamās parādsaistības, agrāk skaidroja Lembergs. Savukārt viņš pats aizdevis 232 412 eiro. Vēl savā deklarācijā smagos noziegumos apsūdzētā amatpertsona norāda, ka
pērn apmaksājis juridiskos pakalpojumus par kopējo summu 73 000 eiro.
Deklarācijā joprojām norādītas 14 vienādas ailītes ar ierakstu “Patiesā labuma guvēja tiesības”, un katrai pretī norādītā to vērtība – viens cents. To, uz kādiem uzņēmumiem šīs tiesības attiecinātas, no deklarācijas publiskās daļas saprast nav iespējams.
Kā jau ir ziņots, LTV raidījums de facto 2020.gada pavasarī vēstīja, ka Lembergs savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019.gadu pirmo reizi tika deklarējis patiesā labuma guvēja tiesības. Deklarācijā toreiz sākotnēji bijušas astoņas vienādas ailītes ar ierakstu “Patiesā labuma guvēja tiesības”, un katrai pretī norādītā vērtība – viens cents. To, uz kādiem uzņēmumiem šīs tiesības attiecinātas, no deklarācijas publiskās daļas saprast nav bijis iespējams.
Kā atzīmēja LTV, Lembergs jau iepriekš bija izteicis iebildumus Uzņēmumu reģistram (UR) par to, ka esot nepatiesi reģistrēts kā vairāku juridisko personu patiesais labuma guvējs. Lembergs UR kā patiesais labuma guvējs bija reģistrēts, piemēram, ar tranzītbiznesu saistītajos uzņēmumos Ventbunkers, Kālija parks un Ventspils tirdzniecības osta, kā arī SIA Inter-Rīga un SIA PMT Balticum. Šādu informāciju UR bija sniegušas uzņēmumu valdes.
Tikmēr Lembergs tolaik skaidroja, ka nepiekrīt šiem ierakstiem reģistrā un par tiem tiesājās. Deklarācijā sevi kā patieso labuma guvēju Lembergs esot ierakstījis, jo no VID saņēmis skaidrojumu, ka tas, kas ierakstīts UR, esot jādeklarē.
“Nu, ja vajag deklarēt, tad vajag deklarēt. Es esmu deklarējis. Tur ir ailīte, [..] tur ir summa, kādā vērtībā, jānorāda. Kā es varu zināt? Man nav informācijas, kāda summa. Un es teicu: neaizpildām to, nu mēs nezinām. Ieliekam jautājuma zīmi vai ierakstām ar vārdiem, ka nezinām. Programma neņem pretī! Obligāti jāieraksta kaut kāds cipars. Nu es domāju – a kādu ciparu ierakstīt? Nu ierakstījām – 0,01 eiro. Mazāk nevar būt,” tā 2020.gadā situāciju komentēja Lembergs, atzīmējot, ka deklarācijas nepublicējamajā daļā esot aprakstījis, kā šī situācija veidojusies.
Koruptīvos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 1.jūnijā, kad tajā apsūdzētajiem – viņam, viņa dēlam Anrijam un uzņēmējam Ansim Sormulim – tiks dots pēdējais vārds. Taču par šo apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu apsūdzētajiem būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā. Tas liek prognozēt, ka šā gada – iespējams, arī turpmāk – deklarācijā varētu būt ierakstītas vēl lielākas summas, kas izdotas juristu algošanai.
Lasiet arī: BNN pēta | Tiesa pārceļ sēdi, jo tā traucējot Lemberga atpūtas braucienam
