Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes deputāts un partijas Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs ir pieteicis civilprasību pret Saeimu, valdību un Rīgas apgabaltiesu par aizliegumu viņam balsot pēdējās pašvaldību vēlēšanās.
Ceturtdien, 8.decembrī, Rīgas pilsētas tiesā sākās šī pieteikuma izskatīšana. Politiķis, kam izvirzītas apsūdzības korupcijā (un kurš pirmajā tiesu instancē tika notiesāts, viņam spriedumu pārsūdzot), pieprasa no šiem trijiem valsts varas atzariem atlīdzināt sev nodarīto kaitējumu, tiem viņam publiski atvainojoties.
Lembergs, tiesnesei skaidrojot savas prasības būtību, uzsvēra un atkārtoja: viņš ir tagadējai valsts varai opozīcijā esošs politiķis jau no 13.Saeimas laikiem. Prasītājs paziņoja, ka tādēļ valsts iestādes un tiesu vara, piemērojot viņam sodus un ierobežojumus, atļaujās pat liegt pilsoņtiesības un rīkoties nekonstitucionāli.
Liegums balsot – «īstenot Satversmes 101.panta otrās daļas pirmajā teikumā garantētās tiesības» – esot šāds gadījums.
Politiķis paziņoja, ka viņa mērķis esot dot mācību Saeimas deputātiem, lai tie vairāk nepieņemtu Satversmei neatbilstošus likumus, un tiesu varai – lai tiesneši tādus nepielietotu.
Kā jau tika ziņots agrāk, Lembergs, atrodoties ieslodzījumā, izteica vēlmi piedalīties 2021.gada 5.jūnijā pašvaldību vēlēšanās, viņam nobalsojot apcietinājuma vietā vai arī konvoja pavadībā ierodoties kādā Ventspils pilsētas vēlēšanu iecirknī. Politiķim tas tika atteikts, balstoties uz tobrīd spēkā esošām Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normām.
Tādēļ Lembergs vērsās Satversmes tiesā ar lūgumu pārbaudīt šīs likuma atbilstību Satversmes 101.pantam, kas garantē piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Tā šī gada martā par neatbilstošu Latvijas pamatlikumam pasludināja normu, kas liedz personām ieslodzījumā piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Šā gada aprīlī Lembergs nosūtīja vēstuli 13.Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), tieslietu ministram Jānim Bordānam (K), Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Dmitrijam Kaļinam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Daigai Vilsonei. Tajā smagos noziegumos apsūdzētais šīm piecām valsts amatpersonām prasīja publiski un rakstveidā atvainoties par aizliegumu viņam piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Uz šāda pamata ir veidota tagad tiesā iesniegtā Lemberga civilprasība.
Juristi, kas 8.decembra tiesas sēdē pārstāvēja atbildētājus – Saeimu, valdību un Rīgas apgabaltiesu –, savukārt tiesu lūdza prasību neizskatīt. Galvenais viņu arguments: Ieslodzījuma vietu pārvalde jau atvainojusies Lembergam par tās lēmumu, ar kuru viņam tika liegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās, un – kā valsts iestāde – to veica valsts vārdā.
Tiesību normas neparedz, ka par vienu nodarījumu pienāktos vairākkārtējs atlīdzinājums. Šajā gadījumā – vairākas atvainošanās.
Tāpat, uzsvēra Saeimas pārstāve, deputātus kā tautas pilnvarotus priekšstāvjus nevar sūdzēt tiesā par viņu darbu, pieņemot likumus. Savukārt valdību pārstāvošais jurists noliedza Lemberga apgalvojumu, ka apgabaltiesas tiesnese – uz kuras lēmuma pamata Ieslodzījuma vietu pārvalde atteica arestētā politiķa vēlmei balsot vēlēšanās – būtu rīkojusies nekonstitucionāli, jo viņas lēmums bija balstījās tobrīd spēkā esošā likumā.
Sēdes lielāko daļu aizņēma starp Lembergu, viņa advokāti un atbildētāju juristiem izvērsusies konceptuāla un pat azartiska, arī tiesnesei saistoša diskusija par iespējami pilnīgāka atlīdzinājuma robežām – it īpaši, ja aizskārtās tiesības nekādi nav atgūstamas. Abu pušu debates tika nozīmētas pirmdien, 19.decembrī.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesā Rīgā 23.novembrī noraidīja līdzīgi veidotu Lemberga pieteikumu – par 100 000 eiro kompensācijas piedziņu strīdā pret valsti par, viņaprāt, ieslodzījumā nodarīto kaitējumu veselībai.
Lasiet arī: Pirmās instances tiesa noraida Lemberga lūgumu par kompensācijas piedziņu par kaitējumu veselībai
