Jauna valdība Latvijā varētu tikt izveidota novembrī, bet drīzāk mēneša otrajā pusē, šādu cerību intervijā LTV Rīta panorāmai pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levits pirmdien, 31.oktobrī, kārtējo reizi tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kura vadītā partija pēc uzvaras vēlēšanās ir uzņēmusies arī jaunās valdības veidošanu. Puses plānojušās pārrunāt progresu jaunās koalīcijas veidošanā.
Levita vērtējumā, koalīcijas veidošanās ātrums pašlaik ir viduvējs – sarunu temps varēja būt ātrāks, bet nav arī par lēnu. Viņš gribētu, lai Kariņš šodien ziņo, ka trīs partijas – Jaunā vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība – ir vienojušās par koalīcijas izveidi un ir vienojušās par sadarbības memorandu. Tas būtu optimālais rezultāts, bet Levits nezinot, vai tā būs. Pirms tam vēl būs partiju savstarpējās sarunas, atzīmēja prezidents.
Tālākās sarunās koalīciju veidojošajām partijām būs jāvienojas par valdības struktūru, par personālijām un par valdības darāmo darbu deklarācijas izstrādi, bet pašlaik neizskatās, ka pie šiem jautājumiem būtu sākts darbs, piebilda Levits.
Prezidents uzsvēra, ka tikai tad varēs redzēt, vai koalīcija veidojas darbaspējīga, un tikai tad varētu sekot oficiāla nominācija Kariņam veidot valdībai.
Premjera amata kandidāta nominēšanas brīdī valdības deklarācija var nebūt pabeigta, bet vismaz jābūt izstrādātai daļai no tās un jābūt skaidrībai, ka partneri spēj vienoties par galvenajiem jautājumiem, piebilda politiķis.
Levits gribētu, lai koalīcijas vienotības nodrošināšanai tiktu paredzēts jauns instruments un sadarbības dokumentos būtu ierakstīts – ja gadījumā kādas frakcijas dēļ izgāžas koalīcijas virzīts projekts, tad Ministru prezidentam tiek paredzētas tiesības prasīt no šīs frakcijas deleģēta ministra atkāpšanos. Koalīcijā par dažādiem lēmumprojektiem ir jādiskutē, bet tad, kad lēmumi ir pieņemti, pie tiem ir jāturas, savu pozīciju skaidroja Levits.
Kā uzsvēra prezidents, nedrīkstētu veidoties situācija, ka vispirms nobalso par valdības izveidi un ministri «iesēžas krēslos», un tikai tad domā, ko darīt. Gribu, lai tā ir attīstības, nevis stagnācijas koalīcija, pauda Levits.
Levits pauda nostāju, ka jauna Enerģētikas ministrija ir vajadzīga.
Viņš atkārtoti uzstāja, ka valdības struktūrai ir jāatspoguļo valsts attīstības aktuālie izaicinājumi. Jauna ministrija nenozīmē, ka ir jāpalielina ierēdņu skaits, bet gan to, ka atbilstoši aktuālajiem izaicinājumiem jāpārgrupē jau esošie resursi, piebilda valsts pirmā persona.
Savukārt, kā ziņots, ņemot vērā atšķirīgos uzskatus par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu, Apvienotā saraksta (AS) ziņā ir tas, vai izdosies vienoties par valdības izveidošanu, secināms no Jaunās vienotības (JV) līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paustā 28.oktobrī pēc JV un AS tikšanās.
Kariņš pauda, ka, lai gan JV un AS varētu būt lielā mērā vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, tomēr ir svarīgs «bet», kas ir «fundamentāli būtisks»: jautājums, vai nākamā valdība būs stagnējoša, kas neko negrib mainīt, vai arī nākamais Ministru kabinets būtu gatavs risināt Latvijai svarīgas tēmas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jaunās Enerģētikas, vides un klimata ministrijas izveidošanu.
No AS Kariņš esot dzirdējis, ka tā neesot gatava iet darboties spējīgas valdības izveidošanas virzienā, secināms no politiķa paustā. «Mēs turpināsim ar viņiem runāt,» sacīja JV politiķis.
Ja tiks panākta vienošanās, tad tiks izveidota nākamā valdība, bet, «ja nevarēsim panākt vienošanos, šī koalīcija un šī valdība tad arī nevarētu tapt», pauda Kariņš.
Šodien, 31.oktobrī, JV un AS turpinās risināt domstarpības par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu. Savukārt vēlāk, pulksten 16.00 paredzēta JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu par progresu koalīcijas sarunās.
