Nākotnes Latvija kā nacionāla valsts var pastāvēt vienīgi latviešu valodā, savas prezidentūras noslēdzošajā darba dienā, piektdien, 7.jūlijā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Pēdējā darba dienā, Levits apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), kur 2019.gadā notika arī viņa inaugurācija, un nodeva LNB direktoram Andrim Vilkam vēstījumu nākotnei Par latviešu valodu.
“Latviešu valoda iemieso mūsu valstsgribu, mūsu valstiskuma varu. Nākotnes Latvija pastāvēs kā latviska Latvija. Šis mērķis ir mūžīgs un negrozāms,” norādīja Levits un piebilda, ka LNB ir daudz vairāk nekā bibliotēka.
Levits uzsvēra, ka bibliotēka iemieso latviešu nācijas kodolu, jo šeit tiek uzglabātas zināšanas un vērtības, kas veidot latviešu nāciju.
“Latvijas Nacionālā bibliotēka nav tikai ēka. LNB ir priekšstats par to, kas esam mēs, latvieši, un kā mēs redzam pasauli. Šis skatpunkts katrai nācijai ir savs,” atzīmēja Levits.
Valsts prezidents Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sāka savu prezidentūru un arī izvēlējies to kā vienu no simboliskām, Latvijai nozīmīgām vietām, ko apmeklēt prezidentūras pēdējā dienā.
Levits uzsvēra, ka latviešu valoda ir “mūsu mātes valoda, mūsu sirds un prāts valoda”un piebilda, ka valoda nosaka mūsu patību un ietekmē mūsu pasaules redzējumu.
“Vārdu latviešu valodā paaudzēs izauklēja dainas un dziesmas. Drukātais vārds saliedēja latviski runājošo telpu. Latviešu valodas emancipācija 19.gadsimtā radīja nacionālo kultūru. Latviski tika formulēta latviešu intereses pārstāvošā politiskā doma,” pauda Levits.
“Latviski runātais un drukātais vārds vienoja mūs nācijā un valstī. Latvijas valsts robežas tika nospraustas, aptverot latviski runājošos novadus. Latvijas valsts tika dibināta, lai būtu mājvieta latviešu tautai un latviešu valodai,” uzsvēra prezidents.
Levita skatījumā, Latvijas demokrātija 21.gadsimtā pastāv latviešu valodā, kas ir visai sabiedrībai kopējā valsts valoda. Tā ir arī demokrātiskās līdzdalības valoda. Tāpat prezidents norādīja, ka valoda ir sarunāšanās un jaunrades, ideju laikus. Latviešu valodā mēs izsakām un aprakstām īstenību. Pastāvīgi modernizējot latviešu valodu kā kultūras, izglītības un zinātnes valodu, kā digitālās pasaules pilntiesīgu daļu.
Lasiet arī: Ārlietu ministra pienākumus pildīs Kariņš
