Tiekoties ar valdību veidojošo Saeimas frakcijas pārstāvjiem Valsts prezidents Egils Levits cita starpā uzsvēra nepieciešamību stiprināt atvērto latvietību, vēsturisko atmiņu un demokrātisko izglītību, ziņo valsts galvas kanceleja.
Pirmdienas, 9.janvāra, pēcpusdienā viņš Rīgas pilī ar 14.Saeimā pārstāvēto valdības veidotāju – Jaunās Vienotības, Apvienotā saraksta un Nacionālā apvienības – frakciju deputātiem pārrunāja savas un viņu prioritātes likumdošanā. Kā vēsta Valsts prezidents kanceleja, Levits pievērsis deputātu uzmanību iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai un kvalitatīvam likumdošanas procesam.
Valsts prezidents atzinīgi izteicās par jaunās Saeimas startu: «Daudz kas kopīgs ir panākts. Esam darba sākumā, un ceru, ka koalīcija tikpat labi arī turpinās darbu šogad un nākamos četrus gadus.»
Levits sarunā «novērtēja, ka likumdošanā ir iestrādāta iespēja horizontālai sadarbībai dažādu prioritāru jautājumu risināšanai, taču ir jāpanāk tās īstenošana praksē». Viņa ieskatā: piemēram, ieceļot ministru biedrus tādās Latvijas valstij nozīmīgās jomās kā digitalizācija, demogrāfijas, ģimenes un bērnu tiesības, augstākā izglītība, zinātne un inovācijas, kā arī informatīvā telpa.
«Patlaban šajos jautājumos mums ir ļoti vāja vai nekāda politika,» paziņoja valsts galva.
«Latvijai kā modernai valstij arī no valsts drošības aspektiem šajās jomās ir nepieciešama konsolidēta politika un atbildīgas amatpersonas,» uzsvēra E. Levits. Bez drošības stiprināšanas tika spriests arī par ekonomikas transformāciju un sociālo atbalstu.
Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība izstrādāt politiku Eiropas Zaļajā kursā pieejamo līdzekļu gudrai izmantošanai Latvijas interesēs. «Eiropas Zaļais kurss ir jāizmanto tādā veidā, lai tas stiprinātu Latvijas tehnoloģisko attīstību un izglītības kvalitāti, jo mazai valstij transformēties ir vienkāršāk un ātrāk. Mums ir jāizmanto mūsu priekšrocība apzināti un mērķtiecīgi,» likumdevējiem norādīja Levits.
Valsts prezidenta pieteikto prioritāšu – atvērtās latvietības, vēsturisko atmiņu un demokrātiskas izglītības – nodrošināšanai, viņa ieskatā – nepieciešams izveidot stipendiātu programmu topošajiem latviešu valodas, Eiropas Savienības oficiālo valodu un STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija un matemātika) priekšmetu skolotājiem. Tas varētu risināt skolotāju trūkumu šajos priekšmetos.
Tāpat, viņaprāt, jāturpina virzīt ideju par Valsts padomes izveidošanu kvalitatīvākam likumdošanas procesam Latvijā. Valsts prezidents arī norādīja, ka plāno iesniegt Saeimā piedāvājumu izmaiņām Partiju finansēšanas likumā.
«Ar šiem grozījumiem lielāks uzsvars tiktu likts uz to, lai partijas varētu izstrādāt kompetentāku politiku. Proti, kopējais finansējums paliktu nemainīgs, bet daļa no finansējuma būtu jāizmanto partijas kapacitātes veicināšanai,» skaidroja valsts galva.
Lasiet arī: Valsts prezidents kritizē valdību par kultūrai atrauto naudu
