Lielbritānija paziņojusi par sankcijām nelikumīgajām Izraēlas apmetnēm okupētajā Rietumkrastā, un apsūdzējusi Izraēlas valdību par acu pievēršanu uz pret palestīniešiem vērsto etnisko tīrīšanu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Britu ārlietu ministrs Eds Milibands (Ed Miliband) sacīja, ka lēmums iezīmē jaunas pieejas sākumu Izraēlas-Palestīnas konfliktam, ar kuru ne tikai tiks runāts par netaisnību un ciešanām, bet arī tiks veiktas reālas darbības. Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs uz to atbildēja, apvainojot Milibandu nekaunīgu melu izplatīšanā un paziņoja par pretpasākumiem, tostarp britu konsulāta slēgšanu Austrumjeruzalemē.
Jaunā sbritu sankcijas ne vien aizliedz produktus no izraēliešu apmetnēm Rietumkrastā, bet arī piemēros ierobežojumus uzņēmumiem un personām, kas sniedz pakalpojumus apmetņu paplašināšanas vajadzībām. Sankcijas ieviesušas arī Francija un Kanāda, kas kopīgā paziņojumā ar Lielbritāniju norādīja, ka rīcība iezīmē pagrieziena punktu pieejā divu valstu risinājuma saglabāšanai.
Saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, izraēliešu apmetnes Rietumkrastā ir nelikumīgas, un pēdējo mēnešu laikā novērojams vardarbības pieaugums pret palestīniešiem. Paziņojumā parlamentāriešiem Milibands sacīja, ka britu valdība piekrīt – Rietumkrastā norisinās pret palestīniešiem vērsta etniskā tīrīšana, ko veic teroristiski pārceļotāji. Viņš uzsvēra, ka izraēlas valdība pārāk bieži izliekas to neredzam, un vēl ļaunāk – valdības pārstāvji izsakās un rīkojas tā, lai atbalstītu vardarbīgu palestīniešu pērvietošanu.
Milibands sacīja, ka ANO etnisko tīrīšanu definē kā mērķtiecīgu vienas etniskās vai reliģiskās grupas veidotu politiku,
kas vērsta uz citas etniskās vai reliģiskās grupas vardarbīgu izdzīšanu no noteiktas vietas.
Britu ārlietu ministrs norādīja, ka valdības oficiālā nostāja ir tāda, ka Izraēlas veiktā Rietumkrasta okupācija, ņemot vērā kontroles nostiprināšanu, nodomus paplašināt pastāvīgu suverenitāti un izplešanās programmu ar nelegālo apmetņu palīdzību, ir nelikumīga. Šī nostāja esot jāatspoguļo arī Lielbritānijas ekonomiskajās attiecībās ar okupēto Rietumkrastu. Līdz ar to, nākamo sešu līdz deviņu mēnešu laikā, Lielbritānija ieviesīs jaunu, visaptverošu sankciju režīmu. Milibands arī paziņoja par aizliegumu reklamēt nelikumīgās apmetnes Rietumkrastā. Sankciju režīms būšot vērsts pret nelikumīgajām apmetnēm un to izplešanos, nevis Izraēlu.
Sārs, paziņojot par britu konsulāta slēgšanu, sacīja, ka zin – Izraēlai Lielbritānijā ir daudz draugu. Diemžēl pie varas esot naidīga leiboristu valdība, kas pastāvīgi iestājas pret Izraēlas valsti, un neatliekot nekas cits kā atbildēt uz tās rīcību. Viņš piebilda, ka 11 britu parlamentāriešiem antisemītisku un pret Izraēlu vērstu darbību dēļ turpmāk būs liegts iebraukt valstī.
Tikmēr briti kopā ar Franciju, Kanādu, Dāniju, Spāniju, Somiju, Īriju, Islandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli un Zviedriju snieguši paziņojumu, kurā norādīts, ka valstu grupa saglabā uzticību divu valstu risinājumam, un ieviesīs nacionālās sankcijas vai atbalstīt Eiropas ierobežojumus tirdzniecībā ar Rietumkrastu.
Lielbritānijas jaunākais paziņojums izskanējis pēc tam, kad Izraēla atvērusi iepirkumu konkursu 1200 māju būvniecībai
tā dēvētajā E1 zonā, kas ir stratēģiski nozīmīgs apgabals austrumos no Jeruzalemes. Šie plāni izsaukuši starptautisku nosodījumu. Līdz šim Izraēla starptautiskā spiediena rezultātā izvairījās sākt būvniecību E1 zonā.
Milibands parlamentāriešiem sacīja, ka Lielbritānijas jaunā pieeja ir nepieciešama, jo Izraēlas būvniecības plāni Rietumkrastā, ielaužoties “Palestīnas sirdī,” padarītu divu valstu risinājumu neiespējamu. Tajā pašā laikā Milibands norādīja, ka teroristiskā grupējuma “Hamas” uzbrukums 2023.gada oktobrī, kas aizsāka karu Gazā, nesis atbalsis no gadsimtiem ilgas ebreju vajāšanas, un uzsvēra, ka Izraēlai ir tiesības sargāt savus cilvēkus un aizstāvēt savu teritoriju. Viņš piebilda, ka tas tik un tā neattaisno Gazā pastrādāto, un sacīja, ka starptautiskie cilvēktiesību likumi nosaka skaidrus noteikumus valstīm, kas karo, to vidū nodrošināt pieeju pārtikai un medicīnas precēm, izvairīties no iedzīvotāju masveidīgas pārvietošanas, un civiliedzīvotāju pasargāšanu. Ministrs norādīja, ka notikušais, tostarp Izraēlas bruņoto spēku darbības, ir pamatīgi pārbaudīts, un secinājumi norāda uz kara noziegumiem.
Izraēlas līderi noliedz, ka būtu īstenots genocīds un pastrādāti noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi. Tiek uzstāts, ka izraēliešu spēki rīkojušies saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.
Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs 8.septembrī sacīja, ka britu lēmums būs “nepareizajā vēstures pusē.”
Viņš uzsvēra, ka sankcijas tieši ietekmēs palestīniešus, un aicināja ārvalstu valdības veidot konstruktīvu dialogu un sadarboties, piebilstot, ka “sankcijas nav risinājums.”
ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) žurnālistiem sacīja, ka Baltajam namam nav komentāru citu valstu lēmumam, bet piebilda, ka amerikāņi nedarīs to pašu, ko darīja Lielbritānija. Pirms tam amerikāņu vēstnieks Izraēlā Maiks Hakabijs (Mike Huckabee ) norādīja, ka ASV – Izraēlas spēcīgākā sabiedrotā – bez šaubām atbildēs uz sankcijām, un brīdināja, ka britu uzņēmēji izjutīs nopietnu ekonomisko iespaidu.
Tikmēr Palestīna pārvalde apsveikusi britu lēmumu, norādot, ka tas ir būtisks solis, lai stātos pretī Izraēlas koloniālajai sistēmai un tās pārkāpumiem pret palestīniešiem.
Lēmums piemērot sakncijas nāk gandrīz gadu pēc tam, ka bijušā britu premjerministra Kīra Stārmera (Keir Starmer) valdība atzina Palestīnas valstiskumu, un paziņoja, ka Lielbritānijai ir morāls pienākums atbalstīt mierīgu nākotni gan izraēliešiem, gan palestīniešiem.
Izraēla noraidījusi divu valstu risinājumu. Tā uzskata, ka jebkāds rezultāts jāsasniedz sarunās ar palestīniešiem, un valstiskums nedrīkst būt galvenais priekšnoteikums. Palestīnas pārvalde atbalsta divu valstu risinājumu, kamēr “Hamas” – nē, jo ir pret Izraēlas pastāvēšanu. “Hamas” norādījis, ka varētu atzīt pagaidu Palestīnas valsti 1967.gadā noteiktajās robežās, ja bēgļiem tiks ļauts atgriezties, bet bez oficiālas Izraēlas atzīšanas.
Kopš 1967.gada, kad Izraēla okupēja Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi, tā izbūvējusi 160 apmetnes, kurās dzīvo ap 700 000 ebreju. Teritorijā dzīvo arī 3,3 miljoni palestīniešu.
Lasiet arī: Vairākas valstis nosodījušas izraēliešu Rietumkrasta apmetņu projektu