Beļģija novembra sākumā saskārusies ar lielu lidrobotu novērojumu skaitu, kas vairākkārt licis apturēt gaisa satiksmi, un tagad Lielbritānija, Francija un Vācija nolēmusi palīdzēt, nosūtot personālu un aprīkojumu, raksta “Politico.”
Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens (Theo Francken) pateicies britu draugiem par lēmumu Beļģijā izvietot komandu cīņai ar lidrobotiem. Iepriekšējās dienās Francija un Vācija paziņojusi par līdzīgiem lēmumiem.
Lidostas Briselē un Ljēžā apturēja darbību pēc tam, kad to gaisa telpā pamanīti nezināmi lidroboti. Tie pamanīti arī virs Antverpenes ostas, un virs vairākām Beļģijas militārajām bāzēm.
Pēdējo mēnešu laikā lidroboti virs Eiropas Savienības kritiskās infrastruktūras tiek pamanīti arvien biežāk. Eiropas Komisija to nodēvējusi par daļu no Krievijas hibrīdoperācijām pret bloku. Krievija apsūdzības noraidījusi.
Frankens 6.novembrī sasauca Beļģijas drošības padomi,
un pēc tās tikšanās informēja, ka Beļģija gatavojas Valsts gaisa drošības centra atvēršanai, kas varētu pilnvērtīgi darboties, sākot no 1.janvāra. Tikmēr Beļģijas valdība lūgusi palīdzību citām Eiropas valstīm, kuras tagad palīgā nosūtījušas gaisa spēku ekspertus. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) norādījis, ka lidrobotu iebrukumi saistīti ar ES sarunām par Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainas rīcībā, lai tā varētu aizstāvēties pret Maskavas pilna mēroga iebrukumu. Lielākā daļa iesaldēto līdzekļu ir Beļģijas pārraudzībā.
Pistoriuss 7.novembrī sacīja, ka lidroboti tiek palaisti, lai sētu nedrošību un iebiedētu Beļģiju, un vēstītu, ka iesaldētos aktīvus nedrīkst aiztikt. Vācijas aizsardzības ministrs norādīja, ka to nevar uztvert nekā citādāk.
Beļģijas valdība nav tieši norādījusi, ka par lidrobotu uzbrukumiem atbildīga Krievija, tomēr valsts izlūkdienestam nav šaubu lidrobotu izcelsmi. Frankens paziņojis, ka Krievija pilnīgi noteikti ir ticams aizdomās turamais.
Lasiet arī: Beļģijas gaisa telpu apsēduši nezināmi lidroboti