Šodien, 4.aprīlī Ministru Kabinets (MK) skatīs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izskatāmo lietu «Ždanoka pret Latviju» liecina MK mājaslapā pieejamā informācija.
Iepriekš jau vēstīts, ka aizvadītā gada rudenī Saeima pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, kas nosaka, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Attiecīgo priekšlikumu Saeima iesniedza deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).Pamatojoties uz pieņemtajiem grozījumiem likumā Ždanokai ir liegtas tiesības kandidēt gaidāmajās EP vēlēšanās 2024.gadā.
Pirms Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Ždanoka publiskajā telpā pauda, ka, ja šādi grozījumi tiks apstiprināti, politiķe to izmantos, ka papildus argumentu ECT jau esošā lietā.
«Mana 2018.gada sūdzība par līdzīgiem ierobežojumiem Saeimas vēlēšanu likumā un Pašvaldību vēlēšanu likumā jau ir izskatīšanas stadijā ECT.
Ja Saeima pieņems grozījumus, es to noteikti izmantošu par papildus argumentu jau esošajā lietā,» solīja eiroparlamentāriete.
Jāpiebilst, ka Ždanoka vairākkārtēji publiskajā telpā ir paudusi ļoti propagandisku viedokli – aizvadītā gada nogalē EP deputāte tika pieķerta sniedzot interviju Baltkrievijas propagandas medijam. Neglaimojoši šajā situācijā bija ne tikai Ždanokas izteikumi par «nabaga krievvalodīgo diskrimināciju Eiropā», bet arī fakts, ka šādam viltus ziņu medijam EP ir devis atļauju organizēt tiešraidi no EP Briseles studijas.
Raidījumā ar visai «kliedzošu» nosaukumu Kā Eiropa Ukrainas dēļ kļuva par ASV upuri? Ždanoka apgalvoja, ka Eiropā šobrīd notiek pilsoņu karš, sabiedrība ir sašķelta, it īpaši Latvijā.
Ždanoka arī uzsvēra, ka atsevišķi «cilvēki, valdības un pat līderi piederot pie valstīm, kas Otrā pasaules kara laikā cieši esot sadarbojušās ar nacistiem, un vēršanās pret krievvalodīgajiem esot atriebība par zaudēto karu».
Tāpat Ždanoka vairākkārtēji ir pieķerta necieņas izrādīšanā – atšķirībā no citiem EP deputātiem, kas aplaudēja stāvus, viņa palika sēžam pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas. Ždanoka nepūlējās izrādīt cieņu arī Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam pēc viņa uzrunas Briselē.
Lasiet arī: Turcija – neērtā NATO dalībvalsts, bez kuras nevar iztikt
