Lai pārbaudītu algoritmus iespējamai robežas ar Baltkrieviju slēgšanai, tiek plānotas reģionālas mācības, paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
“Kritēriji jau ir noteikti, esam vienojušies pat rīkot mācības ar mūsu institūciju piedalīšanos,” viņa teica žurnālistiem pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ukrainas, Somijas, Polijas un Norvēģijas par iekšlietām atbildīgo ministriju pārstāvju sanāksmes.
“Šodien mēs runājām vispārēji par iespējamām situācijām,” Lietuvas ministre teica, piebilstot, ka reģiona valstu kopīgā rīcība ir bijis skaidrs signāls Baltkrievijai un “tā noteikti ir jutusi, ka esam nopietni sagatavojušies kopīgai un koordinētai rīcībai”.
Bilotaite paskaidroja, ka “ir jāredz, kā algoritms darbotos tādās reģionālās mācībās”.
Augusta beigās Latvijas, Lietuvas un Polijas iekšlietu ministri vienojās, ka valstu robežas ar Baltkrieviju tiks slēgtas, ja notiks bruņots incidents ar nelegālo migrantu iesaisti.
Tika arī panākta vienošanās, ka, izpildoties kādam no kritērijiem, notiktu operacionālās informācijas apmaiņa vispirms starpinstitucionālā līmenī un tad lēmumus pieņemtu starpvaldību līmenī.
Lietuvas iekšlietu ministre paskaidroja, ka piektdien, 27.oktobrī, netika runāts par konkrētiem kritērijiem koordinētai rīcībai, jo nolemts tos apspriest tehniskā līmenī.
Pēdējā laikā Lietuva ir slēgusi divus no sešiem robežkontroles punktiem ar Baltkrieviju, bet baltkrievu opozīcija prasa atstāt humānos koridorus cilvēkiem, kas bēg no Aleksandra Lukašenko režīma.
Lasiet arī: Iekšējā drošība ir budžeta lielākais drauds, “draud” Kučinskis
Sanāksmē piektdien tika runāts arī par nelegālo imigrāciju. Pēdējā laikā Latvija ir izjutusi būtisku spiedienu uz savu robežu no Baltkrievijas puses, un, piemēram, aizvadītajā diennaktī reģistrēti 144 mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā.
Gan Lietuva, gan Igaunija ir nosūtījusi savus pārstāvjus palīgā Latvijas kolēģiem, bet Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis piektdien Viļņā žurnālistiem teica, ka nelegālo migrantu plūsma ir stabilizējusies un papildu palīdzība no kaimiņvalstīm nav nepieciešama.
“Spiediena līmenis ir apmēram nemainīgs. Ja situācija pasliktināsies, jā, mēs lūgsim lielāku atbalstu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem,” teica Kozlovskis.
Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko pateicās reģiona valstīm par atbalstu Ukrainai cīņā pret pērn februārī Krievijas sākto visaptverošo iebrukumu.
Viņš apliecināja, ka Ukrainas robežsargi dara visu nepieciešamo, lai karā izmantotie ieroči nelikumīgi nenonāktu Eiropas Savienībā.
Klimenko arī pauda cerību, ka reģiona valstis atbalstīs atmīnēšanas misijas Ukrainā, kā arī turpinās humāno un medicīnisko palīdzību.
Kā viņš prognozēja, Krievija drīzumā pastiprinās uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Ukrainā, tādēļ ir nepieciešami instrumenti tās aizsardzībai un ģeneratori.
Tikšanās laikā Ukrainas iekšlietu ministrs runāja arī par informācijas un kiberdrošības problēmām, uzsverot, ka gan Ukrainas, gan reģiona drošībai ir nepieciešama raita informācijas apmaiņa.