Atsevišķas lietuviešu amatpersonas izteikušas komentārus par sankciju atvieglošanu vai valsts attieksmes maiņu pret Minsku, tiesa, pēc tam no saviem vārdiem atkāpjoties.
Vērotāji izteikušies, ka tie varētu būt mēģinājumi pārbaudīt, vai mainās sabiedrības nostāja.
Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Remigijs Motuzs (Remigijus Motuzas) 29.janvārī “Žinių Radijas” radioraidījumā sacīja, notiek diskusijas par iespējamo sarunu ar Minsku saturu. Vēlāk viņš atkāpās no teiktā. 30.janvārī politiķis LRT sacīja, ka tā bijusi tikai hipotētiska prātošana, nekādas politiskās diskusijas nav notikušas vai plānotas, un viņš esot atbildējis uz teorētisku jautājumu.
Šī nav pirmā reize, kad lietuviešu amatpersonas izteikušās un pēc tam noliegušas iespēju pārskatīt attiecības ar Baltkrieviju. Viens no tādiem jautājumiem ir sancijas lauksaimniecības mēslojuma ražotājam “Belaruskali” piemērotās sankcijas. Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīma ienākumu avotiem. Minerālmēslu eksporta ierobežojumi bija paredzēti, lai palielinātu spiedienu uz režīmu pēc protestu vardarbīgās apspiešanas 2020.gadā. Kritiķi norādījuši, ka tas nav devis rezultātu.
Pērn ASV atcēla savas sankcijas pret “Belaruskali” apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu.
Tas radīja bažas, ka arī Lietuva un Brisele varētu izjust spiedienu no Vašingtonas puses par sankciju atcelšanu.
“Belaruskali” ir plašas uzņēmējdarbības intereses Lietuvā, un daži norādījuši, ka savulaik uzņēmums pielicis roku korupcijas veicināšanā politiskajā vidē.
Decembrī Lietuvas prezidenta padomnieks valsts drošības jautājumos intervijā “Žinių Radijas” sacīja, ka sankciju mīkstināšana var būt saistīta ar ASV karavīru klātesamību reģionā, bet vēlāk norādīja, ka izteikumi bijuši spontāna reakcija uz žurnālista jautājumu.
Vēlāk Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns (Robertas Kaunas) ieteica novirzīt no minerālmēslu tranzīta iegūtos līdzekļus Ukrainas atbalstam, savukārt janvārī Eiropas Parlamenta deputāts Vītenis Povils (Vytenis Povilas) LRT sacīja, ka Lietuvai vajadzētu atsākt minerālmēslu tranzītu.
Vītis Jurkonis (Vytis Jurkonis), kurš strādā ar baltkrievu un krievu opozicionāriem, norādīja, ka notikumu attīstība Lietuvā rada pamatu domāt, ka tiek pārbaudīta iespējamība atjaunot attiecības ar Minskas režīmu. Viņš sacīja, ka šo sajūtu vēl vairāk pastiprina Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas pārcelšanās uz Poliju un lietuviešu politiķu tuvināšanās citām baltkrievu opozīcijas personībām, piemēram, Marijai Kolesņikovai. Viņa ir viena no politiski ieslodzītajām personām, ko Minska pēc vienošanās ar ASV atbrīvoja no ieslodzījuma. Viņa sacījusi, ka Eiropai būtu jāatjauno saikne ar Minsku, lai panāktu valsts aizvirzīšanos no Krievijas ietekmes.
Jurkonis pastāstīja, ka Kolesņikovai pietuvinātas personas jau tikušās ar lietuviešu politiķiem,
un neesot nekāds noslēpums, ka sankciju atcelšana ir galvenais dienas kārtības punkts. Kolesņikovas komanda atteicās sniegt komentārus.
2.februārī ar Kolesņikovu tikās arī Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene (Inga Ruginienė).
Jurkonis rosināja, ka spekulācijas varētu apslāpēt tas, ka Lietuva spertu konkrētus soļus, piemēram, atbalstītu stingrākas Eiropas Savienības sankcijas.
Avoti Lietuvas socialdemokrātiskajā partijā norādījuši, ka jebkāda atbilde uz Minskas ieteikto tikšanos ministru vietnieku līmenī nozīmētu, ka tiek atzīts pastāvošais režīms, un piebilda, ka pat hipotētisku diskusiju apspriešana var notikt vien pēc tam, kad februāra beigās tiks apstiprinātas jaunās ES sankcijas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2826194/testing-waters-lithuanian-officials-signal-possible-shift-in-approach-to-belarus