Tā kā Lietuvas banku kopējā gada peļņa paredzama aptuveni miljarda eiro apmērā, Lietuvas Finanšu ministrija ierosinājusi ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiks izmantota valsts aizsardzībai.
«Mēs ierosinām ieviest pagaidu solidaritātes maksu. Ieņēmumi no tās tiks izmantoti, lai segtu pieaugošās aizsardzības vajadzības,» ceturtdien, 9.martā žurnālistiem sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.
Pēc viņas teiktā, solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ieņēmumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ieņēmumus pēdējos četros gados.
2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā – par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2019.-2022.gadā.
Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro, norādīja ministre.
«Svarīgi, lai solidaritātes maksa attiektos tikai uz negaidīto un būtisko tīro procentu ieņēmumu pieauguma daļu un tai būtu pagaidu raksturs, tā neradītu negatīvas sekas finanšu sistēmai, tās stabilitātei, konkurences videi,» uzsvēra LIetuvas Bankas prezidents Ģedimins Šimkus.
Ieņēmumu no solidaritātes maksas tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.
Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.
Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.
Lasiet arī: Samazinās nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, priecājas Getliņi EKO