Pērnajā gadā Latvijā un Baltijā lielākajā cieto sadzīves atkritumu poligonā Getliņi samazinājās pieņemtais nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, ziņo SIA Getliņi EKO. Apsveicamajai tendencei – arvien plašākai atkritumu šķirošanai – Rīgā un Pierīgā turpinoties, uzņēmumam rodas cerības paildzināt poligona darbības laiku.
Ja 2021.gadā poligonā nonāca 268 000 tonnu nešķiroto sadzīves atkritumu, tad 2022.gadā – 255 000 tonnu. Šāda tendence esot vērojama jau pēdejos piecus gadus, un Getliņi EKO sagaida, ka tuvākajos gados tā saglabāsies. Arī pats uzņēmums ir īstenojis sociālu kampaņu, lai veicinātu atkritumu šķirošanu.
Pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājiem uzlabojot iespējas mājsaimniecībās un pilsētvidē šķirot atkritumus, dod iespēju gan ietaupīt, gan palielināt pārstrādāto atkritumu apjomu. Galvaspilsētas pašvaldības dati liecina, ka aizvadītajā gadā vien
atkritumu šķirošana rīdziniekiem ļāvusi ietaupīt 14 miljonus eiro.
Tāpat ir aprēķināts, ka Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā viens iedzīvotājs 2022.gadā radīja aptuveni 280 kg nešķirotu sadzīves atkritumu.
Aizvadītajā gadā atkritumu poligonā Getliņi kopumā nonāca 410 000 tonnu atkritumu, un teju puse jeb 52% atkritumu tika apglabāti. Uzņēmums 2022.gadā bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes kompleksā pārstrādāja 79 000 tonnu bioloģisko atkritumu, no kuriem 69 000 tonnu bija mehāniski atdalītie atkritumi, bet 10 000 tonnu – iedzīvotāju dalīti vāktie. No saņemtajiem dalīti vāktajiem bioloģiskajiem atkritumiem joprojām lielākā daļa bija zaļie dārzu un parku atkritumi, bet «ceram, ka 2023.gadā pieaugs saņemtais pārtikas un virtuves atkritumu apjoms,» vēstīts Getliņi Eko relīzē.
Tāpat aizvadītajā gadā tika
reģenerētas 49 000 tonnu būvniecības un lielgabarīta atkritumu, no šī apjoma 98% IR atgriezti tautsaimniecībā.
SIA Getliņi EKO ir Rīgas valstspilsētas un Ropažu novada pašvaldību kopīgi izveidots uzņēmums, kas apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu Baltijas valstīs – Getliņus. «Poligons ir viens no modernākajiem Eiropā, šobrīd tas tiek veidots un attīstīts kā mūsdienīgs un drošs atkritumu pārstrādes centrs,» ziņo uzņēmuma relīze.
Kā iepriekš ziņots, pastāv risks, ka šī atritumu noglabātuve drīz var tikt slēgta, jo būs pārpildīta, taču alternatīva poligona Rīgas reģionā nav. Tāpat nākamo 12 gadu laikā poligonos noglabājamo atkritumu daudzumam mūsu valstī ir jāsamazinās no 60% līdz 10%, un to nav iespējams paveikt bez atkritumu reģenerācijas.
Tas savukārt vides un atkritumu apsaimniekošanas ekspertu vidū raisa spraigu diskusiju par atkritumu iznīcināšanu speciālās dedzinātavās, sekojot citu ES valstu piemēram. Ja «saimnieciski orientētie» to saredz teju kā vienīgo racionālo izeju no poligonu pārpildīšanas problēmas, tad «zaļi domājošie» ir kategoriski pret dedzināšanu kā pārāk vienkāršotu un pat kaitīgu risinājumu. Piemēram, tāpēc, ka tādejādi tiek iznīcināti resursi, ko varētu izmantot atkārtoti, un, kas ir vēl svarīgāk, tiek mazināta cilvēku apņēmība pašiem mazināt sevis radīto atkritumu daudzumu.
Lasiet arī: Vides instalācija mudina izvēlēties jēgpilnas dāvanas
