Lietuvas izlūkdienestu ikgadējā valsts drošības apdraudējuma ziņojumā norādīts, ka, kamēr Maskava lielāko daļu resursu novirza agresijas turpināšanai Ukrainā, tās spējas tieši apdraudēt Lietuvu vai kādu citu NATO valsti ir ierobežotas.
Ziņojumā sacīts, ka, ja Krievija turpinās izvērst karu Ukrainā ar tādu pašu spēku kā iepriekšējos četrus gadus, tas prasīs ievērojamus cilvēkresursus un finansējumu. Tomēr pat karojot Ukrainā, Krievija turpinot militārās reformas un veidojot jaunas vienības, no kurām lielākā daļa tiks nosūtīta uz Ukrainu. Saskaņā ar ziņojumu, ja karš turpināsies ilgtermiņā, no sešiem līdz demsit gadiem, Krievija tomēr spēs izveidot jaunas vienības, gan ekipējuma, gan personāla ziņā. Tajā pašā laikā maskavai varētu būt grūtības atjaunot stratēģiskās ieroču un munīcijas rezerves, kas būtu nepieciešamas plaša mēroga konfliktam ar NATO.
Sliktākais scenārijs Lietuvas izlūkdienestu skatījumā varētu būt tāda miera līguma noslēgšana, kas paredzētu visu vai lielākās daļas starptautisko sankciju atcelšanu. Tādā gadījumā Maskava jau gada vai divu laikā būtu gatava izvērst agresiju Baltijas reģionā, un sešu līdz demsit gadu laikā spētu sagatavoties plašam konfliktam ar NATO. Ilgtermiņā Krievija spētu izveidot armiju, kas ir ne vien lielāka kā pašlaik, bet arī modernāka.
Ziņojumā uzsvērts, ka Krievijas spēja pārdzīvot ekonomiskās grūtības, lielos personāla zaudējumus kaujās un starptautiskās sankcijas ir vērā ņemama. Par spīti karam, kas prasa lielus resursus, Maskava darbojas arī pie NATO austrumu robežas, no brigādēm paplašinot klātbūtni līdz divīzijām, un tiekot veidotas jaunas militārās formācijas. Tāpat Krievija attīstot militāro infrastruktūru Kēnigsbergā. Lietuvas izlūkdienesti ziņo, ka
daudzas no jaunajām vienībām nav pilnībā nokomplektētas, jo trūkst personāla un aprīkojuma,
un pat tās galvenokārt tiek nosūtītas uz Ukrainu.
Krievijas aizsardzības rūpniecība pašlaik spēj nodrošināt visus nepieciešamos ieročus, kas lietuviešu skatījumā ir satraucoši. Turpinās rūpnīcu modernizācija, un tiek būvētas jaunas rūpnīcas. 2025.gadā krievu aizsardzības rūpniecības uzņēmumi esot pastiprināti pievērsušies inženieru meklēšanai, lai veidotu jaunu aprīkojumu.
Tajā pašā laikā Krievijai grūtības sagādā alternatīvu atrašana augsto tehnoloģiju sistēmu elektroniskajām komponentēm. Dažas tehnoloģijas tiek iepirktas no Pekinas. Lai gan Lietuvas izlūkdienesti uzskata, ka Krievija diez vai spēs panākt rietumus augsto tehnoloģiju jomā, tās noturība pret sankcijām varētu turpmāko trīs līdz piecu gadu laikā ievērojami pieaugt.
Ziņojums izgaismojis strauju Krievijas lidrobotu ražošanas kapacitātes pieaugumu. Noteiktu veidu lidrobotu ražosanas apjoms 2025.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaudzis no divām līdz desmit reizēm, līdz ar to Krievija veic daudz plašākus uzbrukumus Ukrainai. Lidrobotu aktivitātes pieaugums palielinājis starpgadījumu risku arī ārpus Ukrainas.
Pērn divi lidroboti ielidoja Lietuvā un tur nogāzās.
Pat pēc četriem gadiem Krievija nav mainījusi savus stratēģiskos mērķus, un joprojām cenšas sagrābt lielākas Ukrainas teritorijas daļas, un pakļaut Ukrainu pilnīgai Maskavas kontrolei. Lai to panāktu, Krievija cenšas sašķelt Ukrainas atbalstītājus, un Kremļa retorika arvien biežāk piesauc Eiropu kā tās galveno ienaidnieku.
Neskatoties uz to, ka Krievija saskaras ar ekonomiskām grūtībām, un valstī paaugstināti nodokļi, eksperti neuzskata, ka finansiālais spiediens liks Maskavai mainīt savu agresīvo ārpolitiku.
Ziņojumā arī norādīts, ka Aleksandra Lukašenko vadītā Baltkrievija, lai arī centusies mazināt spriedzi attiecībās ar rietumiem, diez vai atteiksies no autoritārās politikas. Minska izmantojot politiski ieslodzītos kā kaulēšanās rīku, un ekonomiskās sadarbības uzlabošanās ar rietumiem neaizvietos Baltkrievijas pieaugošo atkarību no Krievijas, tāpat sagaidāms, ka Minskas attieksme pret kaimiņvalstīm saglabāsies naidīga.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2859104/lithuanian-intelligence-says-russia-won-t-threaten-nato-while-ukraine-war-continues
Lasiet arī: Igaunija liegusi energotīkla ēkas pārdošanu Krievijas pilsonim