Lietuvas likumsargi sākuši kriminālprocesu par Latvijā tapušiem viltojumiem Lietuvas daudzus miljonus vērtajā gāzes tīkla savienojumā ar Eiropu, un pagājušajā nedēļā Latvijā šajā lietā veiktas kratīšanas, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pirms nepilna gada Lietuvas medija “15min” izmeklēšana ar “Nekā personīga” dalību atklāja, ka 500 kilometrus garā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) cauruļvada izbūvē ar Latvijas uzņēmuma palīdzību, iespējams, piegādātas Krievijā ražotas detaļas no rūpnīcas, kas apgādā arī Krievijas militāro industriju. Latvijas gāzes infrastruktūru pārvaldošā AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) vērienīgajā projektā ieguldīja 14,7 miljonus eiro.
“15min” Pētniecības departamenta vadītāja Jūrate Damulīte pastāstīja, ka GIPL pārvaldošais Lietuvas valsts uzņēmums “Amber Grid” uz cauruļvada detaļām, noskrāpējot krāsu, ir atklājis Krievijas ražotnes “Eterno” marķējumu. “Eterno” ir Čeļabinskas rūpnīcas “ChelPipe” grupas uzņēmums, no kura līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā nāca lielākā daļa materiālu cauruļvadu būvniecībai Baltijā, jo tie bija lētāki nekā Eiropā ražotie.
Vēl pirms GIPL būvniecības sākuma Lietuvā izcēlās skandāls, kad kļuva zināms, ka arī šim objektam cauruļvadu savienojumi pasūtīti no Čeļabinskas.
Lietuvas gāzes infrastruktūras uzņēmums “Amber Grid” uzdeva projektā izmantot tikai Eiropas Savienībā ražotas detaļas. Būvnieks krievu detaļu vietā pasūtīja tādas pašas daļas no poļu rūpnīcas “Tasta” un rumāņu “Sara”.
Taču dokumentos aprakstītās it kā poļu un rumāņu detaļas vizuāli atšķīrās no tā, ko piegādāja realitātē. Sertifikātos bija mazāk informācijas, nekā vajadzētu būt. Deklarētie izejmateriāli atšķīrās no tiem, kas tika izmantoti poļu fabrikā. Aizdomīgos veidgabalus piegādāja nevis pa taisno no rūpnīcas, bet gan Latvijas uzņēmums “Conti Chemical Company”, vēstīja “Nekā personīga”.
Raidījums noskaidrojis, ka GIPL savienojumā izmantotas tās pašas Čeļabinskā ražotās detaļas, ko bija likts nomainīt, bet ar Latvijas “Conti Chemical” un Polijas “Tasta” starpniecību viltoti detaļu dokumenti.
Pagājušajā nedēļā Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests veica kratīšanas vairākos objektos Lietuvā, pēc viņu lūguma to pašu Latvijā darīja Valsts policija. Tā neatklāj, kādos objektos viesojusies.
“Conti Chemical Company” birojā raidījumam “Nekā personīga” neatbildēja uz jautājumu par to, vai pagājušonedēļ tur bijusi kratīšana.
Tikmēr Lietuvā skandāla dēļ projekta ģenerāluzņēmējs “Alvora” iesūdzēts tiesā.
Shēmas rezultātā 157 stratēģiski svarīgā cauruļvada posmiem nav derīgu kvalitātes un drošības sertifikātu.
“Amber Grid” uzskata, ka “Alvora” cauruļvada projektā iebūvējusi nesertificētas komponentes, un tās ir jānomaina.
Čeļabinskas ražotņu grupa pieder uzņēmumam “TMK”, kura īpašnieks līdz pagājušā gada pavasarim bija Dmitrijs Pumpjanskis. Viņš bija pirmajā – Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam vistuvāko oligarhu – grupā, kam uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piemēroja Eiropas Savienības sankcijas. Čeļabinskas fabrikām nomainīja īpašniekus, bet tās joprojām ir sankciju sarakstos sektorālu ierobežojumu dēļ, vēstīja raidījums.
Rīgā reģistrētā “Conti Chemical Company” ir viens no galvenajiem gāzes cauruļvadu piegādātājiem Latvijā, arī valsts uzņēmumam “Conexus Baltic Grid”. Uzņēmums pieder trīs personām – Samuilam Antokolam (55%), Arkādijam Koganam (30%) un Viktoram Brodam (15%). Firma dibināta 1994.gadā kā Šveices uzņēmuma “ABC Conti” meitasuzņēmums. Šveices firmas vadībā bija tolaik skandalozais Grigorijs Lučanskis.
“Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss “Nekā personīga” sacīja, ka līdz kara sākumam ražojumu piegāde no šīs rūpnīcas bija standarta prakse, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Conexus” vairs šādus cauruļvadus vai veidgabalus neesot pircis. Viņš arī esot diezgan drošs, ka no citām valstīm Latvijai piegādātie ražojumi esot autentiski, jo speciālistiem, kas ikdienā ar šīm detaļām nodarbojas, tās būtu jāatpazīst.
Maģistrālajos gāzes cauruļvados izmantotie veidgabali, spiediena iekārtas un citas daļas jāreģistrē Latvijas bīstamo iekārtu reģistrā. To dara neatkarīgas inspicēšanas institūcijas – lielākoties privāti uzņēmumi. Kad cauruļvadu nodod ekspluatācijā, vērtē kopējo būves drošību, nevis katras detaļas izcelsmi un dokumentus.
“Conexus” skaidro, ka piegādātājiem prasa divus sertifikātus – no ražotāja un no neatkarīgas inspicēšanas institūcijas. “Conti Chemical Company” ir regulārs gāzes cauruļvadu un iekārtu piegādātājs.
Lietuvas projektā iesaistītie uzskata, ka shēmas organizēšanā bijis iesaistīts Čeļabinskas rūpnīcas pārstāvis Andrejs Vainšteins. Viņš pats sociālajā tīklā “LinkedIn” rakstījis, ka savulaik stažējies pie Latvijas eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas (LKS) un šajā lomā it kā palīdzējis organizēt konferenci par Eiropas un Krievijas sadarbību enerģētikā.
Ne ar Vainšteinu, ne Ždanoku raidījumam šonedēļ neesot izdevies sazināties, bet pēc atklātībā nonākušajām ziņām par Ždanokas sadarbību ar krievu specdienestiem Vainšteins savu biogrāfiju no “LinkedIn” esot dzēsis.