Lietuvas opozīcijā esošie “Zemnieki un Zaļie” atkal pievienojās starppartiju aizsardzības līgumam; Vēlēšanu komisija reģistrēja pirmos trīs prezidenta amata kandidātus
Lietuva iegādāsies 3 000 dronu Ukrainai un uzsāks karavīru rehabilitācijas iniciatīvu
Lietuva paziņoja, ka iegādāsies aptuveni 3 000 dronu Ukrainai un uzsāks īpašu rehabilitācijas programmu tās ievainotajiem karavīriem, piektdien, 5.aprīlī, Viļņā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė). Šimonīte arī paziņoja, ka īpašajai programmai ievainoto Ukrainas karavīru rehabilitācijai Lietuva plāno atvēlēt līdz 15 miljoniem eiro un aicināt citus starptautiskos atbalsta sniedzējus sniegt savu ieguldījumu. Lietuva līdz šim Ukrainas vajadzībām ir piešķīrusi vairāk nekā vienu miljardu eiro un nesen ir ieguldījusi 35 miljonus eiro Čehijas munīcijas iniciatīvā, norādīja premjerministre.
Aizsardzības ministrija iesniedz likumprojektu par aizsardzības nozares stiprināšanu
Lietuvas Aizsardzības ministrija piektdien, 5.aprīlī, iesniedza valdībai Aizsardzības un drošības nozares likumprojektu, kura mērķis ir noteikt valsts aizsardzības nozares attīstības virzienu, samazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem un palielināt investīcijas nozarē. Likumprojektā ir ierosināts valdībai apstiprināt militārā ekipējuma un ieroču sarakstu, kas nepieciešams, lai attīstītu Lietuvas bruņoto spēku prioritārās spējas. Saraksts iezīmē skaidru Lietuvas aizsardzības un drošības nozares attīstības virzienu, kas palīdzēs nozares dalībniekiem izlemt, kurās militārajās tehnoloģijās un aprīkojumā ir vērts investēt, norādīja ministrija. Jaunais likums arī paver ceļu rūpnieciskajai sadarbībai, ļaujot Lietuvas ražotājiem piedalīties svarīgāko militāro iekārtu un ieroču iepirkumos, norādīja ministrija. Saskaņā ar rūpnieciskās sadarbības regulējumu Lietuvas aizsardzības un drošības nozarē strādājošiem uzņēmumiem būs jāizpilda noteikta daļa ārvalstu militārā aprīkojuma piegādātāju vai ražotāju līgumsaistību. Likumprojektā ir paredzēti arī papildu finansēšanas pasākumi, lai palielinātu ieguldījumus progresīvo aizsardzības tehnoloģiju pētniecībā, izstrādē un ražošanā.
Ukrainas premjerministrs Viļņā ar Lietuvas vadītājiem apspriež Kijivas vajadzības
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs piektdien, 5.aprīlī, oficiālā vizītē apmeklēja Viļņu, lai ar Lietuvas vadītājiem apspriestu kara plosītās valsts galvenās vajadzības. Šmihaļs atsevišķās tikšanās reizēs ar prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) un premjerministri Ingrīdu Šimonīti apsprieda Ukrainas militārā un finansiālā atbalsta vajadzības, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, Ukrainas eiroatlantisko integrāciju un citus jautājumus. Nausēda pasniedza Šmihaļam Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina ordeņa komandiera krustu.
STT sāka izmeklēšanu par maksājumiem Klaipēdas rajona padomes locekļiem
Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) ceturtdien, 4.aprīlī, paziņoja, ka ir uzsācis pirmstiesas izmeklēšanu par maksājumiem Klaipēdas rajona padomniekiem. Izmeklēšanā tiek pārbaudīta iespējama ļaunprātīga pabalstu piešķiršana Klaipēdas rajona padomniekiem iepriekšējā pilnvaru laikā. Šobrīd STT veic 27 pirmstiesas izmeklēšanas par pabalstu izmaksāšanu padomniekiem 26 pašvaldībās. Izmeklēšana tika uzsākta pēc tam, kad sabiedrībā pazīstamā persona Andrjus Tapins (Andrius Tapinas) publiskoja informāciju par iespējamiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Saskaņā ar STT datiem pašlaik aizdomās par ļaunprātīgu izmantošanu tiek turētas astoņas personas, tostarp septiņi bijušie vai esošie padomnieki.
“Zemnieki un zaļie” pievienojas starppartiju aizsardzības līgumam
“Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība” ceturtdien, 4.aprīlī, paziņoja par savu lēmumu atkal pievienoties parlamentāro partiju aizsardzības līgumam pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes nolēma neizmeklēt apsūdzības par korupciju valsts aizsardzības sistēmā. Ģenerālprokuratūra šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka tā ir apstiprinājusi Īpašās izmeklēšanas dienesta atteikumu sākt pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu korupciju valsts aizsardzības sistēmā. Pēc prokuroru domām, Aizsardzības ministrija pienācīgi reaģēja un pārvaldīja lobēšanas darbības un korupcijas riskus, tāpēc nebija pamata par tiem ziņot pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.
Vēlēšanu iestāde reģistrē pirmos trīs prezidenta amata kandidātus
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien, 4.aprīlī, reģistrēja pirmos trīs prezidenta amata kandidātus – Gitanu Nausēdu, kurš vēlas tikt ievēlēts uz otro termiņu, premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Vītauta Dižā universitātes Juridiskās fakultātes dekānu Daiņusu Žalimu (Dainius Žalimas). Viņu reģistrācija nozīmē, ka viņi atbilst kandidātiem izvirzītajām prasībām, ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus, samaksājuši vēlēšanu depozītu un savākuši vismaz 20 000 parakstu, no vēlētājiem, kas viņus atbalsta. Nausēda un Šimonīte kandidēs uz prezidenta amatu otro reizi. Sākotnēji uz prezidenta amatu kandidēt bija pieteikušies kopumā 15 kandidāti, taču daži no viņiem vēlāk pārdomāja un izstājās no cīņas pēc tam, kad nespēja savākt nepieciešamo balsu skaitu. CVK vēl jālemj par bijušā aizsardzības ministra vietnieka Ģiedrima Jeglinska (Giedrimas Jeglinskas), Darba partijas līdera Andrjusa Mazuroņa (Andrius Mazuronis), ārsta Eduarda Vaitkus (Eduardas Vaitkus), jurista Igna Vēgēles (Ignas Vegele) un partijas “Nemunas rītausma” līdera, deputāta Remigija Žemaitaiša (Remigijus Žemaitaitis) kandidatūru reģistrēšanu. Prezidenta vēlēšanas notiks 12.maijā.
Vismaz divi parlamenta deputāti bijuši ASV apsūdzēto Ķīnas hakeru upuri
Vismaz divi Lietuvas parlamenta deputāti ir bijuši ar Ķīnu saistītu hakeru upuri, kurus ASV un Apvienotā Karaliste apsūdz masveida kiberspiegošanas kampaņā. Pagājušajā nedēļā ASV Tieslietu ministrijas publicētajā apsūdzības rakstā Lietuvas sociāldemokrātu deputāte Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė) un konservatīvo deputāts, diplomāts un parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Žīgimants Paviļonis (Žygimantas Pavilionis) ir minēti kā Lietuvas upuri hakeru uzbrukumam. Uzbrukumi viņiem tika veikti 2021.gada sākumā, izmantojot ļaunprātīgas e-pasta vēstules. Pēc e-pasta vēstuļu atvēršanas tajās tika instalēta izsekošanas programmatūra, kas hakeriem nodrošināja piekļuvi upuru datiem, piemēram, viņu IP adresēm, pārlūkprogrammu veidiem un operētājsistēmām. Gan Šakaliene, gan Paviļonis otrdien, 2.aprīlī, paziņoja, ka, viņuprāt, Ķīnas hakeriem nav izdevies uzlauzt viņu kontus. Tomēr šādi riski joprojām pastāv, kā liecina viņu kolēģu piemēri.
Lietuva apsver būvniecības noteikumu atvieglošanu, gatavojoties “Rheinmetall” projektam
Ekonomikas un inovāciju ministrija otrdien, 2.aprīlī, ierosināja grozīt vairākus tiesību aktus, lai lielākie Rietumu ieroču un munīcijas ražotāji, tostarp Vācijas aizsardzības rūpniecības gigants “Rheinmetall”, varētu ātri pārcelt ražošanu uz Lietuvu. Ministrija ir izstrādājusi tiesību aktu grozījumu paketi, kuras mērķis cita starpā ir atļaut sākt liela mēroga projektu būvniecību, kurus valdība oficiāli atzinusi par tādiem, kas atbilst valsts steidzamajām drošības un aizsardzības vajadzībām, bez parastās būvatļaujas. Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) apgalvo, ka grozījumi cita starpā ir vērsti uz uzņēmumu “Rheinmetall”, kas Lietuvā plāno būvēt 155 mm artilērijas munīcijas rūpnīcu.
Lietuva klusē par “Havanas sindroma” ieroča izmantošanu Viļņā
Lietuvas iestādes otrdien, 2.aprīlī, nekomentēja ieroča, kas izraisījis tā dēvētā “Havanas sindroma” simptomus, izmantošanu pret augstu ASV amatpersonu pagājušā gada NATO samita laikā Viļņā. Par šo incidentu pirmdien, 1.aprīlī, ziņoja “The Insider”, “Der Spiegel” un CBS ziņu raidījuma “60 Minutes” kopīga izmeklēšana. Vēlāk pirmdien Pentagons apstiprināja, ka kādai augsta ranga amatpersonai, kas piedalījās Viļņas samitā, bija līdzīgi simptomi kā tiem, kuri ziņojuši par “Havanas sindromu”. Par “Havanas sindromu” pirmo reizi publiski tika ziņots 2016.gadā, kad ASV diplomāti Kubas galvaspilsētā ziņoja, ka viņiem kļuvis slikti un viņi naktīs dzirdējuši šķelmīgas skaņas. Tas izraisīja spekulācijas par ārvalstu organizācijas uzbrukumu, izmantojot nekonkrētu skaņas signālu ieroci.
Japānas uzņēmums “Saisei” plāno būvēt uztura bagātinātāju rūpnīcu
Japānas uzņēmuma “Saisei” Lietuvas imūnterapijas nodaļa Lietuvā paziņoja, ka pēc medicīnas klīnikas atklāšanas Viļņā martā tiek risinātas sarunas par uztura bagātinātāju ražotnes būvniecību Lietuvas dienvidu pilsētā Alītā, otrdien, 2.aprīlī, ziņoja biznesa ziņu portāls “Verslo Žinios”. “Saisei LT” izpilddirektore Joana Bikulčiene (Joana Bikulčienė) apgalvo, ka uzņēmums plāno ražot imunitāti stiprinošus produktus no liellopu jaunpiena, kas paredzēti Eiropas tirgum. Pašlaik uzņēmums šos produktus importē no Japānas. Uzņēmums “Saisei LT” Lietuvā tika izveidots 2018.gadā, sākotnēji plānojot tikai rūpnīcu Alītā. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ uzņēmumam nācās atlikt ražotnes būvniecību un tas nolēma paplašināties, atverot medicīnas klīniku Viļņā.
