Lietuvas transporta un sakaru ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis) apgalvo, ka “Lietuvos Geležinkeliai” (LTG) vadībai ir jāatrod risinājumi, kā ātrāk pabeigt stratēģiski svarīgo Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Tā kā progress nav pietiekams un pastāv risks, ka līdz šā gada beigām Lietuva var zaudēt daļu no projektam piešķirtā ES finansējuma, ministrs ir uzdevis LTG valdei iesniegt riska pārvaldības plānu, informē Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija.
Izskatot LTG un “RB Rail” iesniegto “Rail Baltica” progresa ziņojumu, ministrs ir pieprasījis LTG valdei līdz 1.jūlijam iesniegt akcionāriem riska pārvaldības plānu par to, kā panākt ātrāku projekta īstenošanu.
“Pašreizējā ģeopolitiskā situācija mudina strauji integrēties Eiropas dzelzceļa tīklā,
palielinot transporta infrastruktūras kvalitāti un kapacitāti, taču lielākie dzelzceļa projekti šobrīd kavējas, un daži no tiem būtiski atpaliek no grafika. Es aicinu LTG valdi nopietni izvērtēt situāciju un nekavējoties rīkoties, lai pārvaldītu riskus un pasteidzinātu darbus,” sacīja transporta un sakaru ministrs Skuodis.
Uzņēmuma valdei vairākkārt tika norādīts, ka pastāv risks zaudēt daļu no projektam piešķirtā ES finansējuma. Nepieciešamība paātrināt stratēģisko dzelzceļa projektu īstenošanu un līdz 2024.gadam pabeigt galvenos Eiropas sliežu platuma līnijas būvniecības darbus līdz Panevēžai tika skaidri norādīta arī Satiksmes ministrijas cerību vēstulē LTG jau 2022.gadā.
Ja “Rail Baltica” projekts netiks īstenots plānotajā termiņā, ministrija saskata risku, ka LTG zaudēs daļu no projektam paredzētā ES finansējuma. Atbildība par šo situāciju gulstas uz LTG, kas ir atbildīga par “Rail Baltica” īstenošanu Lietuvā, vadības pleciem.
Kavēšanās var novest pie tā, ka tiks zaudēts ES finansējums,
kura lielākā daļa ir paredzēta dzelzceļa tilta pār Neres upi būvniecībai.
Neraugoties uz kavēšanos, salīdzinājumā ar pārējām trim Baltijas valstīm Lietuva ir panākusi vislielāko progresu “Rail Baltica” projekta īstenošanā – šobrīd tiek būvēts posms no Kauņas līdz Lietuvas un Latvijas robežai, kur gandrīz 30 kilometru garajā posmā tiek būvēta dzelzceļa pārbrauktuve, un inženierbūves.
Līdz šā gada beigām plānots parakstīt līgumus par darbu veikšanu citā 70 km garā posmā, publiskais iepirkums plānots arī 168 km sliežu ceļu būvniecībai.
“Rail Baltica” ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu mūsdienu vēsturē, kura rezultātā tiks izveidota ar elektrību darbināma divsliežu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija, kas savienos Varšavu, Kauņu, Viļņu, Panevēžu, Rīgu, Pērnavu un Tallinu. “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas kopējais garums Baltijas valstīs ir 870 km: Lietuvā – 392 km, Latvijā – 265 km un Igaunijā – 213 km.
***
LETA ziņo, ka dzelzceļa “Rail Baltica” projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Valsts kontrolē (VK) norāda, ka atbilstoši projekta pušu paustajam dzelzceļa pirmās kārtas pabeigšanas termiņš patlaban ir 2030.gads, kas nozīmē, ka līdz 2030.gada beigām dzelzceļa maģistrālei, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Poliju, jābūt gatavai, lai tās ekspluatāciju varētu sākt 2031.gadā. Tomēr, kā secināts ziņojumā, daži iekšējie projekta grafiki liecina, ka projekts var aizkavēties vēl vairāk.
Piemēram, atbilstoši “Rail Baltic Estonia” integrētajam kontroles grafikam Pērnavas-Latvijas valsts robežas posms pilnībā tiks pabeigts 2032.gada oktobrī un būvniecība beigsies 2031.gada beigās. Tomēr “Rail Baltic Estonia” pārstāvji paziņojuši, ka ir veikuši pasākumus, lai nodrošinātu, ka arī šie darbi tiktu pabeigti līdz 2030.gadam.
Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts “DG Move” Baltijas valstu augstākajām revīzijas iestādēm norādījis, ka ka TEN-T regulā noteiktais “Rail Baltica” projekta pabeigšanas termiņš ir 2030.gads, tāpēc projektam ir jābūt pabeigtam šajā termiņā vai pēc iespējas tuvāk šim termiņam.
Galvenais kavēšanās iemesls, kā norādīts revidējamo organizāciju intervijās un iesūtītajos dokumentos, ir detalizēto būvprojektu izstrādes aizkavēšanās, par ko atbild AS “RB Rail”. Lai gan saskaņā ar Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu detalizēto būvprojektu pabeigšanas termiņš gan Lietuvā, gan Igaunijā bija 2020.gada beigas, bet Latvijā – 2021.gada beigas, šā gada gada februārī projekti joprojām nav pabeigti, uzsvērts ziņojumā.
Atbilstoši pašreizējam grafikam detalizētajiem būvprojektiem Lietuvā jābūt pabeigtiem līdz 2026.gada jūnija beigām, Igaunijā – līdz 2026.gada septembra beigām, bet Latvijā – līdz 2027.gada beigām.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka kavēšanās projektēšanas procesā un teritoriālajā plānošanā ir arī galvenais iemesls, kāpēc ir aizkavējusies zemes atsavināšana. Atbilstoši Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumam zemes atsavināšanai bija jābūt pabeigtai līdz 2021.gada beigām, taču 2024.gada februārī visas Baltijas valstis nav pat pusceļā.
Revīzijas iestāžu izskatītajos dokumentos tika norādīti vairāki detalizēto būvprojektu aizkavēšanās iemesli, tostarp konsultantu nespēja nodrošināt pilnīgu atbilstību projektu tehniskajām prasībām un projekta sarežģītības nenovērtēšana. Projekta puses arī norādīja, ka projektu izstrāde tika aizkavēta, jo tika daudzkārt atjauninātas projektēšanas vadlīnijas, mainot projektēšanas tvērumu, kā arī to ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un “RB Rail” nepietiekamie resursi pārskatīšanai.
LETA jau vēstīja, ka pērnā gada nogalē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu kontrolieri parakstīja sadarbības līgumu par būtiskiem aspektiem un problēmjautājumiem “Rail Baltica” projekta īstenošanā un finansēšanā.
Sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu augstākajām revīzijas iestādēm, veikta situācijas izpēte par šobrīd būtiskiem projekta īstenošanas, finansēšanas un starpvalstu sadarbības jautājumiem.
Par augsta līmeņa riskiem globālā projekta mērķu sasniegšanai tiks informētas visu triju Baltijas valstu valdības, parlamenti un sabiedrība kopumā.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka “Rail Baltica” projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1 435 milimetru – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Lasiet arī: Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu “Rail Baltica” projektam
Lasiet arī: Ķirsis brīdina: ‘Rail Baltica’ bez Rīgas – zaudējums Latvijai, ieguvums Igaunijai
