Lietuvā gadu no gada samazinās dzimstība, un valdība brīdinājusi par demogrāfisko krīzi, tajā pašā laikā cenšoties atrast veidus, kā iedrošināt iedzīvotājus paplašināt ģimeni.
Pēdējo piecu gadu laikā Lietuvā piedzimušo bērnu skaits samazinājies par 6000, jeb apmēram par 1500 bērniem gadā. 2024.gadā valstī piedzima vairāk nekā 19 000 bērnu, savukārt pērn šis skaits bija nokrities līdz 17 500 bērniem. Eksperti uzsvēruši, ka par prioritāti arvien biežāk kļūst izglītība, karjera un finansiālā stabilitāte. Demogrāfs Vītenis Jozs Deimants (Vytenis Juozas Deimantas) norādīja, ka pašlaik ir daudz diskusiju par jaunu tendenci – īstermiņa nodarbinātību vai īslaicīgiem darba līgumiem, kas bieži tiek minēti kā iemesls tam, kādēļ jauni cilvēki, jo īpaši vecumā no 20 līdz 25 gadiem, izvēlas atlikt bērnu radīšanu.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) sacījis, ka dzimstības samazināšanās ir drauds valsts drošībai, un norādījis, ka nepieciešamas iniciatīvas ģimenēm.
Tiesa, ne visi uzskata, ka situācija ir tik draudīga. “Citadele Bank” galvenais ekonomists Aleksandrs Izgorodins (Aleksandras Izgorodinas) sacīja, ka demogrāfiskā situācija ir pārspīlēta – augot ekonomikai, varot saskatīt arī labākas migrācijas tendences, un tas nozīmējot, ka, par spīti politiskajiem riskiem, Lietuvā ierodas vairāk cilvēku, tostarp pilsoņi, kuri valsti pametuši pirms desmit un vairāk gadiem.
Nausēda rosinājis personām ar diviem vai vairāk bērniem piemērot nulles likmi iedzīvotāju ienākuma nodoklim
(tiesa, tikai līdz vidējās algas līmenim). Ja vecāki saņem vidējo algu valstī, kas ir ap 1400 eiro pēc nodokļu nomaksas, viņi būtu atbrīvoti no iedzīvotāu ienākuma nodokļa maksāšanas. Atvieglojums būtu spēkā piecus gadus. Tāpat prezidents ierosinājis uzņēmuma nodokļa atlaides tiem uzņēmumiem, kas nodarbina vecākus ar diviem vai vairāk bērniem,
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene (Inga Ruginienė) norādījusi, ka dzimstības jautājumi ilgstoši vai nu tikuši ignorēti, vai skatīti fragmentēti. Valdība jau ir vienojusies par dažiem mēriem dzimstības veicināšanai. No jūnija vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs 1036 eiro, un vecāki bez pietiekams nodarbinātības vēstures saņems papildus atbalstu.
Saskaņā ar Deimanta teikto, rietumvalstīs cilvēki bieži norādot, ka pabalsti neiedrošina radīt bērnus, jo audzināšanas izmaksas ir lielas, pat līdz 80 000 eiro līdz pieaugušā vecumam. Viņš norādīja, ka ekonomiskajā un socioloģiskajā literatūrā jautājums tiekot apspriests jau 50 gadus – vai bērni ir ieguldījums, vai tomēr greznība.
Neskatoties uz to, pat mērenas finanšu iniciatīvas var būt noderīgas.
“Swedbank” galvenais ekonomists Nerijs Mačulis (Nerijus Mačiulis) sacīja, ka mūsdienu sabiedrībā, jo īpaši pilsētās, bērnu audzināšana ir dārga. Tādējādi, pat ja atbalstam ir tikai neliels iespaids uz dzimstības rādītājiem, tas tik un tā ir svarīgs, lai atbalstītu ģimenes, kurās ir vairāk bērnu. Demogrāfs piebilda, ka dzimstības palielināšanas atbalsta pasākumiem jābūt visaptverošiem – vecākiem jāsniedz iespēja izmantot apmaksātu atvaļinājumu, un vēlāk jārada atbilstoši apstākļi, lai bērnu audzināšanu apvienotu ar darbu.
Sociālās drošības un darba lietu ministre Jūrate Zeilskiene (Jūratė Zailskienė) norādīja, ka jaunieši neveido ģimenes, jo saskaras ar grūtībām atrast piemērotus partnerus, un trūkst iespēju iepazīties. Viņa sacīja, ka, lai gan tas izklausoties kā joks, tiek runāts arī par tradicionālo diskotēku atgriešanu, kuras tagad apmeklē vidējā un vecākā paaudze, lai vienkārši priecātos. Kaut kā līdzīga organizēšana jauniešiem ļautu vismaz iepazīties.
Valdība arī plāno veicināt dzimstību ar sociālajām kampaņām un ieviešot apbalvojumu ģimenei draudzīgākajām pašvaldībām. Tikmēr kāda deputātu grupa rosinājusi izdarīt labojumus Izglītības likumā, lai skolas varētu programmās vairāk uzsvērt laulībā balstītu ģimeņu nozīmi – tas palīdzēšot tikt galā ar demogrāfisko krīzi. Tāpat izskanējuši aicinājumi labot likumdošanu, kas skar kultūras politiku un sabiedrisko raidorganizāciju LRT, lai pieprasītu veidot vairāk satura, kas vērsts uz laulības pozitīvu atainošanu. Tomēr parlamenta juridskā nodaļa izteikusi šaubas, vai šādi ieteikumi nav pretrunā ar konstitūciju, kas ģimeni definē plašāk nekā tikai uz laulību balstītu.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2884198/state-sponsored-discos-lithuania-eyes-ways-to-get-people-to-have-more-children