Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) tiek minēta kā viena no kandidātēm, kas varētu pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra vietu pēc Jensa Stoltenberga (Jens Stoltenberg) vadības termiņa beigām, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
«Viļnas amatpersonas spriež, ka ir laiks NATO vadībā iecelt kādu, kas nāk no alianses austrumu flanga, un ir pienācis brīdis, kad par NATO ģenerālsekretāru jākļūst sievietei,» Lietuvas medijs atsaucas uz Financial Times.
Tomēr iespēja, ka NATO varētu vadīt kādas Baltijas valsts pārstāvis, tiek uzlūkota ar piesardzību. Baltijas valstis ietur stingru nostāju pret Krieviju, un Maskavā to varētu uztvert kā provokāciju.
Oficiālas sarunas par Stoltenberga pēcteci nav sākušās, un tas varētu notikt, pats ātrākais, 2023.gada februārī. Stoltenberga pilnvaru termiņš beidzās jau šī gada sākumā, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO dalībvalstis vienojās to pagarināt par gadu.
Viļņā 2023.gada jūlijā norisināsies NATO valstu samits.
Kā citi potenciālie kandidāti tiek minēti Kanādas premjerministra vietniece Kristija Frīlande (Chrystia Freeland), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas), bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk), bijušais Itālijas prejmjerministrs Mario Dragi (Mario Draghi) un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sánchez).
Iepriekš starp iespējamajiem kandidātiem minēta arī Lietuvas bijusī prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), tomēr Grībauskaite norādīja, ka viņas attieksme pret Krieviju būtu šķērslis ieņemt šo amatu.
