Lietuvieši, kuri izglītību ieguvuši ārzemēs, saskaras ar teju nepārvaramiem šķēršļiem, kad cenšas turpināt apmācību mājās, savukārt jaunie ārsti, kas vēlas strādāt savā valstī, nevar noslēgt līgumus par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu.
Povils Ancevičs (Povilas Ancevičius) izglītību ieguvis Freiburgas Universitātē Vācijā. Tā ir viena no vācu prestižākajām augstskolām, tomēr, cenšoties turpināt rezidentūru Lietuvā, jaunais ārsts saņēmis atteikumu, un nevis klīniskās pieredzes dēļ, bet gan tāpēc, ka mācību saturs bijis mazliet atšķirīgs. Vācijā zobārstniecības studiju programmā nav iekļauts matemātikas kurss, kas savukārt tiek ņemts vērā, stājoties rezidentūrā Lietuvā. Vērtējuma trūkums matemātikā liedzis rezidentūru. Ancevičs pieteicies rezidentūrai vairākas reizes, bet tā arī nav tajā iekļuvis. Viņš sacīja, ka izklausā absurdi, bet tieši šī iemesla dēļ vairāki viņa kolēģi izvēlējušies neatgriezties mājās.
Lietuvas valdība publiski apņēmusies vilināt jaunos speciālistus mājās, bet šķiet, ka nosacījumi iekļūšanai rezidentūrā nav veidoti, to paturot prātā. Seima Veselības komisijas locekle Jurgita Sejoniene (Jurgita Sejonienė), kurai pašai ir grāds medicīnā, sacīja, ka bijusi šokēta, kad Ancevičs viņai izklāstīja šo problēmu. Viņa teica, ka tajā pašā laikā, kad Lietuvā tiek akreditēti ārsti un medmāsas no trešajām valstīm, tiek radīti šķēršļi pašu cilvēkiem, kas vēlas atgriezties, un tas notiek laikā, kad valdība runā par jauno lietuviešu atgriešanu mājās. Sejoniene solījās aktualizēt jautājumu gan Veselības ministrijā, gan mājās.
Rezidentūra nav vienīgais Anceviča ceļā esošais šķērslis. Pat neiekļūstot rezidentūrā, viņnš nolēma palikt Lietuvā un šauļos atvērt savu klīniku. To darot, viņš saskārās ar problēmu, kas skar jaunos ārstus visā Lietuvā. Lietuvas Valsts Veselības apdrošināšanas fonds (VLK) kontrolē, kurās klīnikās pacienti var saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus.
Bez līguma ar VLK klīnikas nevar sniegt valsts apmaksātus zobārsta pakalpojumus pensionāriem,
kas tiek kompensēti 670 eiro apmērā uz katriem trim gadiem. VLK līgumus slēdz, balstoties uz pieprasījumu, un, ja tas nolemj, ka pietiek ar esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, jauni līgumi netiek slēgti.
Ancevičs klīnikas izveidē ieguldīja ap 560 000 eiro, izmantojot nodarbinātības aģentūras atbalstu, valsts bankas piedāvātos līdzekļus, pašvaldības atbalstu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Neskatoties uz to, VLK līgumu ar viņa klīniku neslēdz.
Ar līdzīgu situāciju saskārusies zobārste Goda Sutkute (Goda Sutkutė), kura mācījās Lietuvas Medicīnas zinātņu universitātē, un šovasar grasās atvērt klīniku Viļņā. Viņa savā jomā strādā septiņus gadus un mātei piederošajā praksē ik mēnesi pieņem apmēram desmit pacientus, kurus ārstēšanu apmaksā valsts. Sutkute pastāstīja, ka, iekļaujoties 670 eiro, var izveidot pilnu protēžu komplektu, ko lielākas klīnikas, kurās ir arī lielākas administratīvās izmaksas, nevar piedāvāt. Tur pilns protēžu komplekts maksā ap 2000 eiro. Viņa sacīja, ka tā ir savāda situācija, kurā visvairāk cieš pacients: “Rezultātā viņi pārmaksā par ārstēšanu, ko sedz valsts.”
Abi ārsti norādījuši, ka sistēma pašlaik veidota tā, lai pasargātu lielās klīnikas no konkurences, neatkarīgi no tā, ka jaunie pakalpojumu sniedzēji varētu pacientiem nodrošināt labāku kvalitāti un zemākas izmaksas. Sutkute piezīmēja, ka pastāv veidi, kā sistēma tiek apieta, un starp klīnikām ir vienošanās par to pacientu pārvirzīšanu, kas saņem valsts apmaksātos pakalpojumus, tomēr viņa apšaubīja, kādēļ nepieciešamas šādas neoficiālas sistēmas. Viņa teica, ka
naudas daudzums nemainās, pensionāru daudzums nemainās, un ir dīvaini, ka līdzekļus piešķir tikai noslēgtam lokam.
Ancevičs salīdzināja situāciju ar Vāciju, kur pilsētās ir ierobežojumiem jaunām klīnikām slēgt līgumus par valsts apmaksātiem pakalpojumiem, tomēr tie ir spēka tikai tāpēc, lai veicinātu pakalpojumu piedāvāšanu reģionos, kur to trūkst. Savukārt Lietuvā jaunus līgumus nevar noslēgt ne lielajās pilsētās, ne mazākos reģionu centros.
VLK noliedza, ka sistēma ierobežo konkurenci, un tā pārstāve Vita Līskoitiene (Vita Lyskoitienė) sacīja, ka nav oficiāla aizlieguma slēgt jaunus līgumus, un tie tiek slēgti, kad novērtējums liecina par pieprasījumu, kas ir lielāks par esošo piedāvājumu. Jautāta, vai sistēma varētu liegt pensionāriem pieeju labākam aprīkojumam, ka pieejams jaunajās klīnikās, un vai tas nav liegums saņemt labāko iespējamo aprūpi par zemāku cenu, Līskoitiene tieši neatbildēja uz argumentu par kvalitāti. Viņa tikai norādīja, ka pašlaik valstī ir spēkā 1150 līgumi par zobu protēzēm, tā liekot noprast, ka pacientiem ir gana plaša izvēle.
Tikmēr Sejoniene sacīja, ka neuzskata pašreizējo kārtību par pieņemamu, un nešķiet pareizi, ka valsts nauda tiek sadalīta šādā veidā: “Tas ir absurds, ja cilvēks nevar izvēlēties, kurā klīnikā ārstēties.” Viņa piebilda, ka atspoguļojas plašāka tendence – visi redz, ka privātā medicīna tiek ignorēta, un izņēmums ir daži ļoti lieli pakalpojumu sniedzēji.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2926156/lithuania-s-health-system-is-locking-out-its-own-doctors