Lietuvas Centrālā banka meklē alternatīvas pašreizējām maksājumu sistēmām, un norādījusi, ka ārkārtas situāciju laikā lietuvieši drīzumā varēs samaksāt par pārtiku, medikamentiem un degvielu arī tad, ja nebūs interneta savienojuma.
Risinājums gan pieprasīs, lai klienti atjaunina bankas kartes. Tāpat Centrālā banka apsver valsts maksājumu sistēmas, lai mazinātu atkarību no starptautiskajām kartēm, piemēram, “Visa” un “Mastercard.” Tikmēr komerciālās bankas noskaņotas skeptiski un kritiski par kādu citu rosinājumu – ar likumu pieprasīt, lai bankomātu un bankas filiāļu būtu vairāk.
Viļņas centrā, gar Gedimina avēniju, kādreiz bija virkne bankomātu, bet tagad palikuši tikai četri. Citviet valstī, īpaši lauku apvidos, situācija ir vēl sliktāka, un iedzīvotāji norādīja, ka bankomātu un bankas filiāļu ir par maz, bet cilvēkiem joprojām vajag skaidru naudu. Iedzīvotāji norādīja, ka varas iestādēm būtu jādomā, kā cilvēki varētu iepirkties bez skaidras naudas, ja ilgstoši pazūd elektrība, kā pērn notika Spānijā.
Ukrainas kara radīto bažu dēļ Centrālā banka jau kopš 2024.gada apsver bezsaistes maksājumus. Vienīgais, kas iedzīvotājiem būtu jāizdara – jāsaņem jauna bankas karte, kad iepriekšējai biedzas termiņš. Centrālās bankas vadītājs Gedimins Šimkus pastāstīja, ka jaunā sistēma ļautu par noteiktu summu iegādāties nedēļa nepieciešamo pārtiku, medikamentus un degvielu.
Lietuvas Banku asociācijas vadītāja Eivile Čipkute (Eivilė Čipkutė) norādīja, ka
jaunajās kartēs jau iestrādāta nepieciešamā tehnoloģija, un tās varēs izmantot ārkārtas maksājumiem.
Tās esot mazliet jaunākas paaudzes kartes, un iedzīvotāji jau tās saņem, kad nomaina bankas karti, kura vairs nav derīga.
Pašlaik Lietuva paļaujas uz “Visa” un “Mastercard” tīkliem, bet daudzas Eiropas valstis izstrādā vietējās maksājumu sistēmas, lai nodrošinātu izmantojamas alternatīvas. Polijā un Zviedrijā jau ir sava maksājumu sistēma, un Lietuva plāno tādu ieviest līdz 2030.gadam. Centrālās bankas valdes loceklis Evalds Ruzgis (Evaldas Ruzgys) sacīja, kā šādas sistēmas Eiropā ir ne tikai rezerves plāns, bet tiek izmantotas ikdienas dzīvē.
Komercbankas tomēr rosinājušas, ka dotu priekšroku kopējam Eiropas modelim, ņemot vērā, ka lietuvieši jau tāpat var veikt starptautiskos maksājumus ar kartēm, viedtālruņiem, viedpulksteņiem, gredzeniem un dažādām lietotnēm.
Centrālā banka norādījusi, ka vēlas, lai reģionos būtu vairāk bankomātu un bankas filiāļu, kas varētu būt arī mobilas un pieejamas, piemēram, reizi nedēļā. Čipkute piezīmēja, ka 60% valsts iedzīvotāju pērn banku nav apmeklējuši ne reizi, un, lai gan saskaņā ar vienošanos ar Centrālo banku, tikuši izvietoti 100 jauni bankomāti, viena trešdaļa no tiem tiekot lietota ļoti reti. Tikmēr Centrālā banka lēš, ka nepieciešams pievienot vēl apmēram 50 bankomātus.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2883172/lithuania-explores-offline-card-payments-during-emergencies