Lietuviešu skaits, kas emigrē uz Lielbritāniju, Norvēģiju vai Vāciju, pēdējo gadu laikā ir samazinājies, toties vērojama, lai arī mērena, tendence meklēt iespēju apmesties tā dēvētajās “nodokļu paradīzēs.”
Tāda ir informācija, ko sniegusi Lietuvas Nodokļu inspekcija (VMI), tomēr jāņem vērā, ka dati atspoguļo tikai to personu skaitu, kas oficiāli paziņojuši par pārcelšanos uz konkrēto valsti konkrētajā gadā, nevis kopējo kādā valstī dzīvojošo lietuviešu skaitu.
Lietuvas oficiālā statistika liecina, ka kopējais emigrācijas apjoms pēdējos gados palielinājies, visvairāk uz Baltkrieviju un citiem galamērķiem kategorijā “citas valstis,” savukārt samazinājies to personu skaits, kuras izvēlējušās pārcelties uz Lielbritāniju, Norvēģiju un Vāciju. Pēc VMI datiem, pērn par pārcelšanos uz Lielbritāniju paziņoja 6299 personas, kas ir par 34% mazāk nekā 2023.gadā. Emigrācija uz Norvēģiju samazinājās par 34% pret 2023.gadu, savukārt uz Vāciju – par 24%.
“Artea Bank” galvenā ekonomiste Indre Genīte-Pikčiene (Indrė Genytė-Pikčienė) norādīja, ka šīs valstis ierasti dominējušas lietuviešu emigrācijas ainā. Viņa sacīja, ka, papildus ekonomiskajiem aspektiem, popularitāti radījusi konkrēto valstu valodas zināšanas, līdzīgā kultūra, nostabilizējušās lietuviešu kopienas un arī viegli pieejamā praktiskā informācija par iekārtošanos mērķa valstī.
Galvenais iemesls emigrācijai joprojām ir ekonomiskie apsvērumi.
Par spīti straujajam algu kāpumam, atalgojuma atšķirība ir ievērojama. Lietuva ir sestā no beigām Eiropas Savienības reitingā par stundas atalgojumu, kas ir apmēram puse no Eiropas vidējā rādītāja. Savukārt Vācija, Lielbritānija un Skandināvijas valstis ir reitinga augšgalā.
Genīte-Pikčiene norādīja uz vairākiem ekonomiskajiem faktoriem, kas, iespējams, mazinājuši emigrāciju uz iepriekš populārākajiem galamērķiem. Viens no iemesliem ir automatizācija un efektivitātes celšanas meklējumi. Tāpat attīstītās valstis saskārušās ar sarežģījumiem makroekonomikā, un izaugsme joprojām ir gausa, pat pēc tam, kad centrālās bankas sāka samazināt procentu likmes.
Kauņas Tehnoloģiju Universitātes (KTU) ekonomikas pētnieks Evalds Stankevičs (Evaldas Stankevičius) emigrācijas uz Lielbritāniju samazināšanos saistīja ar breksitu. Viņš norādīja, ka 2020.gada 31.decembrī ES pilsoņi vairs nevarēja vienkārši ierasties Lielbritānijā un sākt strādāt, kā tas bija iepriekš. Savukārt attiecībā uz Norvēģiju un Vāciju iemesls varētu būt mazinājusies šo valstu pievilcība, turklāt daudzi no iepriekšējā emigrācijas viļņa pārstāvjiem atgriežas mājās, un Lietuvas darba tirgus arī ir kļuvis pievilcīgāks.
Viena no interesantākajām niansēm VMI datos ir paziņojumi par pārcelšanos uz vietām, kurās ir zemāki nodokļi, tā dēvētajām “nodokļu paradīzēm.”
Katru gadu par apmēram 10% audzis lietuviešu skaits, kuri pārcēlušies uz Apvienotajiem Arābu emirātiem,
un 2025.gadā tās bija 283 personas. AAE neapliek personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un uzņēmumiem jāmaksā 9% uzņēmuma nodoklis, ja pārsniegta noteiktā robeža. “PricewaterhouseCoopers” izpilddirektors Nerijs Nedzinskis (Nerijus Nedzinskas) sacīja, ka šādus galamērķus izvēlās turīgākie lietuvieši.
Tiesa, Stankevičs aicināja uz emigrāciju uz “nodokļu paradīzēm” paraudzīties citādāk. Viņš norādīja, ka pat kopā oficāli deklarētās pārcelšanās uz AAE, Kipru, Maltu, Nīderlandei piederošajām Antilām, Britu Virdžīnām, Bahamu salām, Panamu, Monako, Singapūru un Menas salu veido tikai 2,2% no kopējā emigrācijas apjoma. Tātad, lai gan daži no eksotiskajiem galamērķiem varētu būt saistīti ar nodokļu jautājumiem, uz tiem emigrējušo personu skaits drīzāk liecina par nišas fenomenu, nevis plašu tendenci.
Ekonomists Marjus Kušlis (Marius Kušlys) arī piezīmēja, ka pārcelšanās uz eksotiskiem galamērķiem diez vai kļūs par masveidīgu fenomenu. Viņš sacīja, ka runa ir par dažiem desmitiem personu, un tas nekad nekļūšot par masveidīgu parādību, jo pārcelšanās uz dzīvi, piemēram, salās saistīta ar ievērojamām izmaksām. “Tie ir cilvēki ar lieliem ienākumiem un uzņēmējdarbību vairākās valstīs, kuriem dzīvesvietas deklarēšana ārvalstīs un ietaupīšana uz nodokļu rēķina ir finansiāli pamatota.”
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2892049/lithuanian-emigration-shifts-fewer-heading-to-uk-more-eyeing-tax-havens
Lasiet arī: Drošība vai integrācija: Lietuva apsver liegt ārzemniekiem dalību pašvaldību vēlēšanās