Igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa darba izņemšana no izstādes Marka Rotko mākslas centrā ir cenzūras gadījums vistīrākajā izpausmē, intervijā TV3 radījumam 900 sekundes paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Tāds ir viņas kategorisks raksturojums skandalozajam notikumam Daugavpilī, kas sacēlis sašutumu kultūras aprindās. Latvijas Muzeju biedrības (tā apvieno 125 šādas institūcijas) valde jau izplatīja publisku paziņojumu ar aicinājumu nepieļaut turpināt šādu rīcību – cenzēt izstādes – un Kultūras ministrijai to izvērtēt, un to prasa arī Lāce. Viņasprāt, amatpersonas šādi iejaucās mākslas institūcijas programmā, kas runā par sabiedrībā būtiskām tēmām. Visticamāk, ministrs Nauris Puntulis (NA) ieklausīsies LNMM direktorē – sabiedrības respektētā mākslas autoritātē.
Latvijas Radio ziņoja, ka pēc pilsētas pašvaldības izteikta lūguma no mākslas centrā rīkotās Raudsepa izstādes tika aizvākts viņa veidojums no darbu sērijas Tavs paša alternatīvais jēzus, kas saucas Dicksus. Tas ir porcelāna krucifikss, kuram pienaglotā Pestītāja tēls ir, atvainojamies lasītājiem, aizstāts ar falla atveidu. Arī pats krusts ir ornamentēts ar kariķētiem dzimumlocekļiem «publisko tualešu grafiti stilā».
TV3 ziņo, ka tika arī izņemti vēl divi darbi. Viens ataino salauzītu krustu, uz kura sēž vilks. Otrā attēlots šaujamrīks, un uz tā nosēdinātā figūra atgādina Jēzu. (Šie trīs un citi izstādes darbi ir aplūkojami keramiķa mājaslapā sanderraudsepp.ee.)
Izstāde saucās Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē.
Daugavpils domes pretenzijas pret šo izstādi ir paudis pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS). Mudinājums to vispār pārtraukt tiek pamatots ar garīdznieku sašutumu, norādot uz ticīgo cilvēku jūtu aizskārumu. Protestējuši arī citi sabiedrības pārstāvji.
Lāce uzsvēra – ja nepievēršam uzmanību šādiem precedentiem, tie var atkārtoties lavīnveidā, un 90.gadu sākumā iegūtā mākslinieciskā brīvība var tikt pārtraukta. Šai lietai – centieniem cenzēt izstādīto – ir tendence paplašināties.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka teica, ka viņam pietrūcis laika pirms gaidāmajiem valsts svētkiem, lai argumentēti izrunātos ar domi par izstādes ekspozīcijā pausto. Viņš atzina, ka ir noticis cenzēšanas gadījums un mākslā nedrīkstētu šādi iejaukties – izraut darbus no ekspozīcijas konteksta, neizprotot, ko mākslinieks ar tiem ir domājis. Patiesībā Raudseps tajos analizē pēcnāves dzīvi.
Pēc mākslas centra vadītāja teiktā, igauņu mākslinieks nav pārsteigts, ka šis darbs ir izņemts no ekspozīcijas, jo pats dzīvo Baltijas valstī (viņš ir no Sāmsalas). Kaut arī Igaunijā keramiķa darbi nav cenzēti, viņam bijušas zināmas bažas, ka kaut kas tāds varētu sekot. Notikušā dēļ viņš šobrīd kļuvis ļoti atpazīstams. Čačka uzskata, ka līdz ar mākslinieka darbu noķengāšanu, ir sajūta, ka desmit gadu ilgais Marka Rotko mākslas centra darbs ir zudis.
Rotko Centa vadītājs pieļauj, ka var nākties amatu pamest.
Lāce uzskata, ka mākslas darba izņemšanai ir saistība ar kopējo Austrumeiropas situāciju, pavisam noteikti – ar Poliju. Viņa nepiekrita Čačkam, ka iznīcināti desmit gadi Marka Rotko centra darba. Tas brīnišķīgi darbojies šajā laika, un reģionam sniegtais ir neatsverams.
«Kas attiecas uz cenzūru, domāju, ka šeit ļoti no svara tādi jēdzieni kā politkorektums. Sākam paši sevi cenzēt. Liela loma šajā kontekstā ir sociālajiem tīkliem, kuri provocē uz ātru, acumirklīgu rīcību, tā vietā, lai normāli izdiskutētu, izrunātos. Nevajadzētu pieļaut situācijas, kad mākslas darbus izņem no ekspozīcijas,» saka LNMM direktore. Viņa atsaucās uz Satversmes 100.pantu: ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, cenzūra ir aizliegta.
Saskaņā ar iepriekš plānoto, Raudsepa izstāde Rotko mākslas centrā – tā notiek ar Daugavpils pilsētas domes atbalstu un REACT-EU finansējumu – būs skatāma līdz nākamā gada 19.februārim.
