Pašvaldību sociālajiem dienestiem pēc izmaiņām būs jāskaidro iedzīvotājiem pārtikas paku samazināšana un “jāiznes viss smagums”, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas. Tās būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem. Turklāt, mainot pārtikas atbalsta apmēru, cilvēki ar trūcīgās personas statusu saņems vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī līdzšinējo divu komplektu vietā.
Rudzīte skaidroja, ka Labklājības ministrijas (LM) Informatīvā ziņojuma saskaņošanas procesā pašvaldības iebilda pret atbalsta samazināšanu,
norādot, ka publiskā sektora finansējuma optimizēšanas vai nepietiekama finansējuma risinājumus sākotnēji ir jāmeklē jomās un pasākumos, kuri nav saistīti ar sabiedrības mazaizsargātāko grupu pamatvajadzību nodrošināšanu. Sociālā nevienlīdzība un nabadzība ir sociālās problēmas, kuru risināšanai ir jāvelta atbilstoša uzmanība jebkuros sociāli ekonomiskajos apstākļos.
Lai nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmai papildu nepieciešamo finansējumu, LM vērsās Finanšu ministrijā (FM). Atbilstoši no FM saņemtajai atbildei, ESF+ programmai papildu finansējums nav pieejams un LM tika aicināta izvērtēt iespēju pārstrukturēt tās pārziņā esošos finanšu resursus.
Izvērtējot no FM saņemto atbildi un piedāvātās iespējas, LM secināja, ka papildu finansējums pašlaik nav pieejams un vienīgais iespējamais risinājums nepietiekama finansējuma apstākļos, ir ESF+ Programmas izdevumu optimizēšana, lai sniegtu iespēju no 2025.gada vidus turpināt nodrošināt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, tādējādi nodrošinot atbalstu sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām uz salīdzinoši ilgāku laiku – līdz 2026.gada martam
Rudzīte klāstīja, ka no pašvaldību puses izskanēja dažādi priekšlikumi, kā varētu situāciju mīkstināt, piemēram, iekļaut atbalsta saņēmēju lokā arī personas, kurām piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, nosakot ienākumu slieksni līdz kuram būtu izsniedzamas pakas. Bija priekšlikums trūcīgām mājsaimniecībām atstāt esošo pārtikas paku apjomu, bet tiem, kuriem ienākumi virs trūcīgā līmeņa un tai pat laikā nesasniedz normatīvajos aktos noteikto ienākumu līmeni, kas dod tiesības saņemt pārtikas pakas, samazinātu uz LM piedāvāto apjomu. Pašvaldības rosināja pārskatīt paku, tajā skaitā bērniem saturu un citus priekšlikumus.
Informatīvā ziņojuma saskaņošanas laikā pašvaldības norādīja, ka iedzīvotājiem šis atbalsts ir ļoti būtisks,
tā samazināšana ietekmēs mājsaimniecību sociālo situāciju, to pasliktinot. Turklāt liels atbalsts saņēmēju īpatsvars ir personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas. Samazinot šo atbalstu, iedzīvotāji cerēs uz lielāku pašvaldību atbalstu, taču pašvaldību iespējas ir ierobežotas, pauda LPS pārstāve.
Lai gan LM norādīja, ka, ņemot vērā izziņu, kas dod tiesības saņemt atbalstu, termiņus, veidosies pārejas periods, tomēr pašvaldības aicināja LM jau savlaicīgi skaidrot iedzīvotājiem izmaiņas.
Kā vēstīts, LM informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka lēmums samazināt pārtikas paku saņēmēju loku un apjomu pieņemts ESF+ materiālās nenodrošinātības programmas līdzekļu trūkuma dēļ. Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada pārtikas paku atbalsta saņēmēju lokā iekļaus tikai personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušās personas, tostarp Ukrainas iedzīvotājus.
Maznodrošinātā statusu piešķir tad, ja pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 343 eiro, bet pārējām personām – 240 eiro.
LM atzīmē, ka izdevumi pārtikas atbalsta iegādei veido 87% no visiem kopējiem izdevumiem atbalsta iegādei ESF+ programmā. Tāpēc ievērojama izdevumu optimizēšana esot iespējama tikai pārtikas izdevumu daļā. Citi atbalsta veidi – higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces – ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc šie atbalsta veidi pārskatīti netiek, norāda LM.
LM norāda, ka ES programmā 2021.-2027.gada plānošanas periodā labklājības nozarei ir piešķirts par 22% mazāks finansējums nekā 2014.-2020.gada periodā. Kopējais samazinājums veido 101,2 miljonus eiro.
Šobrīd pieejamais ESF+ programmas finansējuma atlikums ir 18 196 193 eiro, un atbilstoši LM aplēsēm, ar to pietiks līdz nākamā gada jūnijam.
Lai līdz nākamā gada noslēgumam varētu turpināt sniegt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, papildu nepieciešamais finansējums atbalsta nodrošināšanai ir 8,1 miljons eiro. Kopā līdz 2029.gadam šī summa varētu būt 71 miljons eiro.
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka šogad katru mēnesi visu atbalstāmo personu skaits bijis ap 55 000, ziemas periodā sasniedzot pat aptuveni 60 000 cilvēku. Tendences liecina, ka šis skaits tuvākajā nākotnē nemainīsies. Vienlaikus LM prognozē Ukrainas pirmreizēji iebraukušo iedzīvotāju skaita palielināšanos no 6000 līdz 10 000. Daļa no tiem varētu kvalificēties arī trūcīgo atbalsta saņemšanai.
No 2021. – 2023.gadam Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītā pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza 400 000 pārtikas preču komplektu gadā. Papildus tam 2022. un 2023.gadā izdalīti kopā vairāk nekā 153 000 pārtikas preču komplektu Ukrainas iedzīvotājiem.
Savukārt šī gada faktiskie izdevumi atbalsta sniegšanai līdz šim bijuši 7,84 miljoni. Balstoties uz šiem datiem, kopējie prognozējamie izdevumi atbalsta nodrošināšanai šogad varētu būt ap 16 miljoniem eiro.
Kopš 2024.gada ir optimizēts pārtikas preču komplekta saturs, līdz ar to tā cena samazinājusies par 4,2% – no 26,47 uz 25,37 eiro.
