Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko spītīgie centieni noturēt dūrē valsts ekonomiku šopavasar noveda baltkrievus “kartupeļu krīzē”, vēsta “Politico”.
Autoritatīvā līdera kritiķi norāda, ka Lukašenko ar vēlēšanos noteikt cenas pamatproduktiem (piemēram, kartupeļiem) ir izkropļojis valsts ekonomiku, tajā pašā laikā mudinot iedzīvotājus ziņot par pārtikas veikaliem, kas nepilda režīma uzspiestos nosacījumus.
2022.gada rudenī Lukašenko ieviesa ierobežojumus cenām veikalos, un cerēja novērst inflāciju, bet tā vietā zemnieki vairs nav ieinteresēti audzēt neienesīgos kartupeļus. Režīma oponenti norāda, ka šie lēmumi panāca ražošanas nīkuļošanu un pērn lika daudziem bez naudas palikušajiem zemniekiem pārdot ražu Krievijai, tādējādi pazemojot Minsku un atstājot bez kartupeļiem pārtikas veikalus, kuros tos bija paredzēts lēti pārdot.
Niecīgais kartupeļu cenas pieaugums nespēja turēties līdzi zemnieku un pārdevēju izmaksu kāpumam, un motivāciju zaudējušie zemnieki stādīja mazāk kartupeļu. 2024.gadā Baltkrievijā tika novākts 3,1 miljons tonnu kartupeļu, kas ir ievērojams kritums pret vairāk nekā četriem miljoniem tonnu 2023.gadā.
Baltkrievu domnīcas BEROC akadēmiskais direktors Ļevs Ļvovskis sacīja:
“Kā zināms no Padomju Savienības vēstures, ja cilvēki nav motivēti, viņus nekas nepiespiedīs labi paveikt darbu.”
Ironiski, ka Lukašenko pats padomju varas norieta gados vadījis kolhozu Baltkrievijas austrumu daļā.
Minskas uzspiestās cenas padarīja kartupeļu tirgošanu Krievijai par finansiāli ienesīgu rūpalu. Saskaņā ar BEROC datiem, martā kartupeļi Krievijā maksāja divreiz vairāk nekā Baltkrievijā. 2024.gadā no Baltkrievijas Krievijā nonāca 200 tūkstoši tonnu kartupeļu, kas padarīja Lukašenko pārvaldīto valsti par lielāko šo dārzeņu piegādātāju kaimiņvalstij.
Tiesa, Baltkrievijas valdība nav atmetusi ideju par tirgošanos ar Krieviju. Pats Lukašenko ir norādījis zemniekiem, ka jāaudzē gana, lai pabarotu gan Minsku, gan Maskavu. Viņš maijā uzsvēris, ka jāpalīdz brāļu tautai un turklāt tā varot labi nopelnīt.
Redzot, ka jaunie noteikumi radījuši kartupeļu trūkumu, režīms gan 2024.gada decembrī īslaicīgi liedza eksportēt kartupeļus bez īpašas licences, tostarp uz Krieviju. Ļvovskis “Politico” pastāstīja, ka daudzi zemnieki uz liegumu atbildēja, marķējot labus kartupeļus kā sabojājušos, un turpinot tos sūtīt uz Krieviju. Rezultātā šogad martā un aprīlī Baltkrievijas veikalos kartupeļi bija mazi, dažkārt sapuvuši un turklāt nepietiekamā daudzumā.
Svjatlanas Cihanouskas ekonomikas padomnieks Alešs Alahnovičs norādīja, ka tas demonstrē, kā
Lukašenko un viņa valdība var mākslīgi radīt tādu produktu deficītu, kas iepriekš bijuši plaši pieejami.
Baltkrievijas valdošais režīms gan tam nepiekrīt. Antimonopola un tirdzniecības ministra pirmais vietnieks Ivans Vežnovecs paziņojumā martā sacīja: “Mēs esam vairākkārt veikuši grozījumus regulējumā, pamatojoties uz reālo situāciju. Tādējādi visas negatīvās tirdzniecības un ražošanas tendences ir apcirstas saknē. Cenu regulēšana nav izjaukusi līdzsvaru. Plauktos ir pietiekami daudz produktu par saprātīgām cenām.”
Kā pierādījums tam, cik ļoti tirgus pakļaujas Lukašenko vēlmēm, plauktos palika arī tā dēvētie “mazgātie kartupeļi” – augstākas kvalitātes kartupeļi, kas nebija pakļauti cenas ierobežojumam. To cena bija ievērojami augstāka. Lai mudinātu zemniekus vairāk audzēt un pārdot uz vietas, amatpersonas aprīlī paaugstināja arī parasto kartupeļu cenu. Maija beigās, lai cīnītos ar kartupeļu trūkumu, tika atļauts arī kartupeļu imports no Eiropas valstīm, kuras režīms uzskata par “nedraudzīgām”. Ļvovskis norādīja, ka šobrīd kartupeļu pieejamība ir uzlabojusies.
Jūnijā Lukašenko norādīja, ka pie kartupeļu trūkuma vainojamas atsevišķas, vārdā nenosauktas, personas, kas to darījušas, lai ieriebtu valdībai. Valdības sanāksmē viņš sacīja, ka bijis milzums kartupeļu, bet kāds ierobežojis piedāvājumu, lai norādītu uz prezidenta kļūmīgo rīcību, iejaucoties cenu veidošanās procesā. “Tomēr, kad Valsts kontroles komiteja ieradās ar rokudzelžiem un nolika tos priekšā, kartupeļi pēkšņi ķluva pieejami,” paziņoja Lukašenko.
Valsts kontroles komiteja maijā aicināja pircējus ziņot par veikaliem, kuros nav pieejami kartupeļi
vai tie tiek tirgoti par pārāk augstu cenu. Ļvovskis sacīja, ka daļa no stratēģijas ir vienkārši nedot mieru tirdzniecības ķēdēm, cerot, ka tās “tik ļoti nobīsies no cietumsoda, ka no zila gaisa uzburs kartupeļus.”
Cihanouskas pārstāvis Briselē Vladzimirs Astapenka norādīja, ka šie notikumi tikai vēlreiz parāda Lukašenko politikas efektivitātes trūkumu. Viņš piebilda: “Viņš cenšas izdzīvot. Viņš cenšas noturēties virs ūdens.”
Lasiet arī: Rinkēvičs: Patlaban nav vienprātības, kad Ukrainu varētu aicināt iestāties NATO
