Francijas prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron) ir izdevies panākt pensiju reformu, tomēr tās cena viņa politiskajai karjerai būs ievērojama, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Ņemot vērā, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 uz 64 gadiem vien nostāda Franciju līdzīgās pozīcijās tās Eiropas Savienības (ES) kaimiņiem, ārvalstīs izskanējis izbrīns par plašajiem protestiem un sabiedrības dusmām.
Teorētiski franči tiešām dodas pensijā atrāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji. Šobrīd vidējais pensionēšanās vecums ES ir 64,8 gadi, un Francija kopā ar Grieķiju līdz šim bija valstis, kur iedzīvotāji atpūtā dodas ātrāk. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem,
zemais pensionēšanās vecums un garāks paredzamais dzīves ilgums nozīmē, ka franči pensijā pavada vairāk laika nekā citi.
OECD aprēķini liecina, ka franču vīrietis parasti pensijā pavada 23,5 gadus, kas ir mazāk tikai par Luksemburgas iedzīvotāju 24 gadiem pensijā, un krietni vairāk par vidēji 20 gadiem, ko pensijā pavada Vācijas un Lielbritānijas vīrieši.
Francijas pensijas ir dāsnākas nekā citviet. Francijas pensionārs saņem apmēram trīs ceturtdaļas no saviem pēcnodokļu ienākumiem pirms pensionēšanās. Savukārt Lielbritānijā tie ir 58% no strādājot gūtajiem ienākumiem, un Vācijā – 53%.
Tādai sistēmai ir cena. Francija pensijām novirza gandrīz 14% no saviem izdevumiem. Tas ir teju divtik kā OECD valstu vidējais rādītājs – 7,7%.
Vairāk nekā Francija pensijām tērē tikai Itālija un Grieķija.
Tajā pašā laikā lielie izdevumi ļauj Francijai noturēt vienu no attīstītās pasaules zemākajiem pensionēto personu nabadzības rādītājiem, tie ir tikai 4%. OECD vidēji nabadzīgo pensionāru īpatsvars ir 13%.
Sistēma gan nesniedz priekšrocības visiem. Lai gan Francijas pensionēšanās vecums ir zems, kopējā aina nav tik līksma kā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Tas, kad nodarbinātā persona varēs pensionēties, ir atkarīgs arī no iemaksu perioda pensiju sistēmā. Iemaksu periods pakāpeniski tiek palielināts no 42 līdz 43 gadiem, un Makrona reforma 43 gadu mērķi paredz sasniegt jau 2027.gadā iepriekš plānotā 2035.gada vietā.
Saskaņā ar neatkarīgās Pensiju orientācijas padomes datiem,
vairāk nekā trešdaļa Francijas nodarbināto jau tagad dodas pensijā vēlāk nekā 62 gadu vecumā.
Bieži personas, kas sākušas strādāt vēlāk, jo studēja, vai personas, kas audzināja bērnus (kas netiek ierēķināts darba stāžā), strādā ilgāk nekā oficiālais pensionēšanās vecums. 67 gadu vecumā jebkurš var pensionēties un saņemt pilnu pensiju neatkarīgi no tā, cik ilgi veiktas iemaksas pensiju fondā. Tas nemainīsies arī pēc reformas stāšanās spēkā.
OECD lēš, ka šobrīd vīrietis, kurš sāka darba gaitas 22 gadu vecumā, pensijā dodas 64,5 gadu vecumā, kas ir par desmitdaļu vairāk nekā ES vidējais rādītājs (64,3 gadi), bet mazāk nekā Vācijā (65,7 gadi). Tomēr, tā kā daudzās valstīs pastāv izņēmumi, kas ļauj pensionēties agrāk, un personas dodas pensijā arī tad, kad vēl nepienākas pilna pensija, vidējais pensionēšanās vecums realitātē ir zemāks. Francijā reāli vidējais pensionēšanās vecums ir 60,4 gadi, kas ir mazāk nekā OECD vidējais rādītājs.
Uzstājoties televīzijā 17.aprīļa vakarā, Makrons skaidroja, ka tagad būs jāstrādā mazliet ilgāk, bet tas sniegs ieguvu ekonomikai un ļaus veikt plašākus ieguldījumus. Opozīcijas partijas un arodbiedrības paziņojušas, ka Makrona plāni ir brutāls uzbrukums valsts labklājības modelim.
Makrona valdība informēju, ka reforma ļaus iegūt 13,5 miljardu eiro, kas citādi jau 2030.gadā pensiju sistēmai trūktu. Domnīcas Rexecode otrdien, 18.aprīlī, publicētais pētījums gan liecina, ka valdības plāni ir pārlieku optimistiski.
