Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) ir nonācis saspīlētā situācijā – politiķi pieprasa rīkot ārkārtas vēlēšanas vai atkāpties, lai izbeigtu politisko bardaku, kas licis divu gadu laikā amatu pamest jau pieciem premjerministriem, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Tikmēr Makrons pastāv uz to, ka paliks amatā līdz tā termiņa beigām 2027.gadā. Tomēr šobrīd aicinājumi atkāpties, kas ilgi izskanēja tikai politiskās skatuves stūros, palikuši skaļāki, un Francija nokļuvusi vienā no smagākajām politiskajām krīzēm kopš pašreizējās valdības sistēmas izveides 1958.gadā. 7.oktobrī, kad aizejošais premjerministrs Sebastjēns Lekornī (Sebastien Lecornu), kurš amatā pavadīja vien 26 dienas, veica pēdējās sarunas, lai tomēr izveidotu ministru kabinetu, Makrona pirmais premjerministrs Eduārs Filipe (Edouard Philippe) paziņoja, ka pienācis laiks jauna prezidenta ievēlēšanai. Filipe sacīja, ka Makronam laiks pienācīgi aiziet, lai valsts varētu atrast ceļu laukā no krīzes.
Laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) pieprasa Eiropai palielināt aizsardzības budžetu un palīdzību Ukrainai, eirozonas otras lielākās ekonomikas (ar trešo lielāko ārējo parādu blokā) politiskais bardaks jau labu brīdi ieņem ziņu pirmās lapas. Iespaids jūtams arī starptautiskajā tirgū, un investori vēro, kā Francijai izdosies samazināt augošo budžeta deficītu. Francijas akcijas 6.oktobrī nokritās par 1,4%.
70 gadus vecā pensionāre Bridžita Grīsa (Brigitte Gries) izteicās, ka tas ir bardaks, kas skumdina. Taksometra vadītājs Monpeljē norādīja, ka
Francija kļuvusi par izsmieklu visai pasaulei.
Filipe, kurš tiek uzskatīts par labāko kandidātu, lai izbeigtu politiskās problēmas, ir otrais Makrona termiņa premjerministrs, kurš nolēmis sevi distancēt no prezidenta. Cits Makronam lojāls politiķis, Gabriels Atāls (Gabriel Attal), bija skarbs. Viņš pāris mēnešus ieņēma premjerministra amatu, pirms Makrons 2024.gada vasarā izsludināja ārkārtas vēlēšanas. Atāls sacīja: “Līdzīgie daudziem citiem francūžiem, es vairs nesaprotu prezidenta lēmumus.” Politiķis izteicās pēc tam, kad Makrons atlūgumu iesniegušajam Lekornī prasīja tomēr doties un vēlreiz mēģināt veidot ministru kabinetu.
Cita bijuši Makrona premjerministre Elizabete Borne (Elisabeth Borne) 7.oktobrī laikrakstā “Le Parisien” publicētā intervijā sacīja, ka ir gatava atlikt pensiju reformu, ko pati virzījusi parlamentā. Kreisie spēki pieprasījuši 2023.gada likumprojektu atcelt.
Lekornī tika dotas divas dienas, lai panāktu kompromisu. Viņš uzsāka sarunas ar centristiem un konservatīvajiem, panākot vienošanos, ka nākamā gada budzēta pieņemšana ir prioritāte. Tiesa, viņam ir vajadzīga arī citu, tostarp sociālistu, palīdzība, lai izveidotu parlamenta vairākumu. Lekornī 8.oktobra rītā plānojis sarunas ar opozīciju, tomēr galēji labējie spēki paziņojuši, ka neredz tām jēgu un nepiedalīsies. Marina Lepēna (Marine Le Pen) uzsvērusi aicinājumu izformēt Nacionālo asambleju. Lai gan labējie šobrīd vēlētāju aptaujās ieņem ausgtākās pozīcijas, ārkārtas vēlēšanās, visticamāk, neviena politiskā partija neiegūtu pietiekami balsu, lai veidotu vairākumu parlamentā.
Lasiet arī: Francijas jaunais premjerministrs atkāpies pēc trīs nedēļām amatā