2.decembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins Maskavā tiksies ar ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu (Steve Witkoff), lai apspriestu miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Sagaidāms, ka sarunās piedalīsies arī ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) znots Džareds Kušners (Jared Kushner), kurš darbojies kā padomnieks diplomātiskajās sarunās. Tikšanās Maskavā seko nedēļas nogalē notikušajām sarunām Floridā, kurās piedalījās ASV un Ukrainas pārstāvji, un kur tika apspriest miera plāns, kas sākotnējā versijā bija izteikti labvēlīgs Krievijai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis Floridā notikušo tikšanos raksturojis kā konstruktīvu, bet vēl esot daži smagi jautājumi, pie kuriem jāstrādā.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs informēja, ka Vitkofa un Putina tikšanās plānota dienas otrajā pusē.
1.decembrī, pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron),
Zelenskis sacīja, ka Kijivas prioritātes ir Ukrainas suverenitātes saglabāšana
un spēcīgu drošības garantiju izveidošana. Vissarežģītākais miera plāna punkts ir teritoriālais jautājums. Kremlis pieprasa Ukrainas austrumdaļas teritoriju atdošanu (arī to, pār kurām Maskavai nav kontroles), bet Kijiva uzstāj, ka tas netiks darīts.
Baltā nama preses pārstāve Karolīna Līvita (Karoline Leavitt) 1.decembrī sacīja, ka miera plāna uzmetums ir pamatīgi pārstrādāts, un piebilda, ka ASV administrācija ir optimistiski noskaņota.
Novembra nogalē Putins sacīja, ka ir iepazinies ar ASv miera plānu, un tas nākotnē varētu kalpot par pamatu kara izbeigšanai. Tomēr Kremļa amatpersonas vēlāk izteica šaubas, vai varēs pieņemt miera plāna labojumus, ko veikusi Kijiva un tās sabiedrotie Eiropas Savienībā.
Sākotnējais miera plāns, kas novembra otrajā pusē tika nopludināts medijiem un publiskots, izsauca sašutumu gan Ukrainas galvaspilsētā, gan Eiropā. Tajā ne vien tika atbalstītas Krievijas prasības, bet arī bija norādīts, kā izlietot pašlaik iesaldētos Krievijas aktīvus; tāpat bija iekļauti nosacījumi Ukrainas tirdzniecībai ar Eiropu. Makrons 1.decembrī sacīja, ka pašlaik vēl nav izveidots miera plāna galējais variants, un uzsvēra, ka pie jebkura plāna ir jāstrādā arī ES un Ukrainai. Viņš piebilda, ka jautājums par teritoriju pārdali ir uzskatāms par noslēgtu vien tad, ja tas ir izrunāts ar Zelenski, un piezīmēja, ka
jautājumi, kas skar ES, ir izlemjami tikai ar Eiropas valstu piedalīšanos.
Makrons slavēja Trampa administrācijas centienus izbeigt karu, kas iesākās jau 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu, un 2022.gadā kļuva par pilna mēroga iebrukumu.
ES Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) norādīja, ka šī nedēļa varētu būt izšķiroša, tomēr Maskava esot ar mieru runāt tikai ar tiem, kas sola tai vairāk par jau esošo. Viņa izteica bažas, ka spiediens tiks izdarīts uz vājāko pusi, jo vieglāk būtu izbeigt karu, ja Ukraina padotos, tomēr tas nav neviena interesēs.
Maskava pēdējos mēnešos atsevišķos brīžos it kā izrādījusi interesi iesaistīties ASV centienos izbeigt karadarbību, tomēr tās prasības ir pretrunā ar Ukrainas suverenitāti, un ir Kijivai nepieņemamas. Galvenais problēmjautājums ir teritorija, tomēr arī drošības garantijas Ukrainai ir pagaidām neskaidrs punkts. Kijiva un eiropieši vēlas dot Ukrainai tādas drošības garantijas, kas to sargātu no jauna iebrukuma, piemēram, dalību NATO. Tikmēr Krievija tam dzedzīgi iebilst, un arī Tramps izslēdzi iespēju, ka Ukraina varētu pievienoties aliansei.
Lasiet arī: ES Trampam: Putinam nedrīkst piedot kara noziegumus