Maskavā plaši izplatītās interneta un mobilo tālruņu sakaru bloķēšanas laikā, kas ieilga nepieredzēti ilgi, pieprasījums pēc rācijām, peidžeriem un fiksētajiem tālruņiem strauji pieaug jau gandrīz nedēļu, atsaucoties uz BFM, ziņo Dialog.ua.
Pieprasījums pieaug, bet Maskavā jau sen trūkst peidžeru infrastruktūras. Peidžeri tiek pirkti panikā, tāpat kā griķi vai tualetes papīrs, lai gan Digitālās attīstības, komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrija pārtrauca šādu komunikāciju licencēšanu jau 2023. gadā, un pēdējais specializētais uzņēmums tika likvidēts 2021. gadā. Maskavieši būtībā pērk ierīces, kuras praktiski nav kur pieslēgt.
Saskaņā ar “Wildberries” datiem, no 6. līdz 10. martam peidžeru pārdošanas apjomi Maskavā pieauga par 73%, rāciju – par 27% un mājas tālruņu – par 25%. Vienlaikus pieprasījums pēc atlantiem un pilsētu ceļvežiem papīra formātā pieauga par 48%, jo līdz ar interneta bloķēšanu pazuda iespēja orientēties pilsētā, kas iepriekš tika darīts, izmantojot tiešsaistes kartes.
Sakaru trūkuma dēļ Maskavā jau ir radušies traucējumi taksometru, piegādes pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē. Uzņēmumu zaudējumi tiek lēsti līdz pat 1 miljardam rubļu (10,9 miljoniem eiro) dienā.
Tāpat Maskavā tiek ierobežots arī VPN. Valsts domes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Svincovs paziņoja, ka “Telegram” Krievijā var pārstāt darboties pat caur VPN. Pēc viņa teiktā, Roskomnadzor spēj uzraudzīt un pakāpeniski ierobežot VPN datplūsmu. Tiek norādīts, ka tādējādi Krievijas varas iestādes pakāpeniski veido slēgtu internetu, kurā pilsoņiem ir arvien mazāk iespēju apiet cenzūru.
Interneta nav arī Sanktpēterburgā
Pirmdien, 9. martā, Sanktpēterburgu piemeklēja tāds pats liktenis kā Krievijas galvaspilsētu Maskavu, pilsētas iedzīvotājiem paliekot bez interneta un mobilo sakaru pakalpojumiem, vēsta Dialog.ua.
Pilnīga bloķēšana sākās plkst. 6:00 no rīta, aptuveni tajā pašā laikā, kad tika paziņots par dronu uzbrukumu Ļeņingradas apgabalam. Saskaņā ar The Moscow Times ziņām, operatori saņēma aptuveni 2500 paziņojumus par pārtraukumiem. Sanktpēterburgas iedzīvotāji nevarēja piekļūt banku lietotnēm, ziņojumapmaiņas lietotnēm un visām tīmekļa vietnēm, kas nebija “baltajā sarakstā”.
Reģionālās varas iestādes brīdināja iedzīvotājus par dronu uzbrukumu draudiem, taču par interneta bloķēšanu nē.
Ap plkst. 10:00 gubernators Aleksandrs Drozdenko ziņoja, ka draudi ir beigušies.
Galvenie Krievijas operatori (“Megafon”, T2 un “Beeline”) jau ir saņēmuši valdības rīkojumus par mobilo sakaru un interneta pakalpojumu ierobežošanu gan Maskavā, gan Sanktpēterburgā.
Šo pasākumu milzīgais mērogs un darbības joma, kas it kā tiek izmantots, lai cīnītos pret dronu uzbrukumiem, var tikt izmantots arī citiem mērķiem. Kremlis noteikti izmantos šo pieredzi, piemēram, lai apspiestu masu protestus internetā un protestētāju aizturēšanas laikā, bloķētu nevēlamas tīmekļa vietnes un stātos pretī politiskajiem oponentiem vai citām personām, kas rada konkurenci kādam no valdošās elites, raksta Dialog.ua.
Sazvērestības teorija par Šoigu sacelšanos
Dažas dienas iepriekš Maskavā notika interneta un mobilo sakaru slēgšanas “ģenerālmēģinājums”. Savukārt 9. martā internets un sakari bija pilnībā bloķēti pat Lubjankas laukumā, Putina administrācijas ēkā, Drošības padomē un Maskavas pilsētā. Iemesls tam bija Kremļa bažas par iespējamu bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu atbalstītāju sacelšanos.
Nesenā mobilā interneta bloķēšana Maskavas centrā varētu būt Kremļa atbilde uz bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu draudiem. Šo sazvērestības teoriju 9. martā pauda vietne “ВЧК-ОГПУ”.
Tā apgalvo, ka informāciju saņēmusi no nenorādīta avota.
Pašlaik Maskavā klīst baumas, ka pats Šoigu drīzumā varētu tikt arestēts.
“Mobilo tālruņu un interneta pakalpojumu ierobežojumi galvaspilsētas centrā un dažos Maskavas rajonos aizdomīgi sakrita ar izmeklēšanas darbību sākumu pret pašu Šoigu un viņa tuvākajiem cilvēkiem. Mēģinājumu ieslodzīt bijušā aizsardzības ministra tuvāko draugu un līdzgaitnieku Caļikovu Lefortovā pavadīja kaut kāda neprātīga cīņa par varu. Un tas beidzās ar to, ka Caļikovs netika nosūtīts uz Lefortovu. Rezultāts aprobežojās ar apsūdzībām un mājas arestu. Vienīgā persona, kas varētu būt nākamā pēc Caļikova, ir pats Šoigu. Un viņš saglabā ievērojamu ietekmi gan augstākajos varas ešelonos, gan drošības dienestos un Aizsardzības ministrijā. “Dīvainas sakritības” dēļ Lubjanka, Prezidenta administrācija, Drošības padome, Maskavas pilsēta un vairākas Aizsardzības ministrijas un FSB struktūrvienības, kā arī “Alfa” un “Vimpeļ” drošības vienību un FSB Konstitucionālās kārtības dienesta operatīvo darbinieku atrašanās vietas, kā arī drošības dienestu pārstāvju dzīvesvietas nonāca sliktas mobilo tālruņu, interneta un VPN pakalpojumu zonā. Šādus ierobežojumus varēja izraisīt tikai ļoti nopietni iemesli,” kanāls rakstīja.
Jāpiezīmē, ka Lefortova ir pazīstams, vēsturisks cietums Maskavā, Krievijā, kas kopš Padomju Savienības sabrukuma ir bijis saistīts ar Tieslietu ministriju, taču faktiski atrodas Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) kontrolē. Tas ir bēdīgi slavens kā izmeklēšanas izolators, kurā tikuši turēti politieslodzītie un citi augsta riska ieslodzītie.
Ja informācija ir precīza, Kremlis baidās no Jevgēņija Prigožina un viņa vāgneriešu sacelšanās atkārtošanās. “ВЧК-ОГПУ” atzīmē, ka neviens no citiem avotiem nevarēja rast skaidrojumu pilnīgai interneta un komunikāciju blokādei Maskavas centrā.
Kā zināms, Jevgēņijs Prigožins, kurš vadīja privāto militāro organizāciju “Vagner”, apsūdzēja Krievijas armijas vadību korupcijā un nekompetencē Ukrainas karā. Viņa vienības pārņēma kontroli pār militārajiem objektiem Rostovā pie Donas. Pēc tam 2023.gada 24.jūnijā “Vagner” kolonnas sāka gājienu uz Maskavu, draudot ar nostāšanos pret Krievijas armiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nosauca par sacelšanos un nodevību. Pēc aptuveni 24 stundām Prigožins piekrita apturēt gājienu pēc sarunām, kurās starpnieks bija Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.”Vagner” vienības atkāpās, bet Prigožins devās uz Baltkrieviju. Dažus mēnešus vēlāk, 2023. gada augustā, Prigožins gāja bojā lidmašīnas katastrofā.
Lasiet arī:
FOTO | Kā patlaban izskatās Dunduru pļavās – sāk kriminālprocesu par tur notiekošo
“Nevarēsiet pārmest, ka nauda izpļekarēta!” – opozīcija neatkāpjas no plāna par 2. pensiju līmeni
Lāčplēša ielas “Lidl” veikala atklāšanu pirmais klients rindā gaidījis 15 stundas
Linda Liepiņa premjerei Siliņai: Jūs dzīvojat savā burbulī, kamēr cilvēki dzīvo realitātē
“Tēta vēlēšanās bija ļoti skaidra…” – Jāņa Streiča meita atklāj kinorežisora pēdējo gribu
Siliņa: valsts pārvaldē strādājošie tiek “bulingoti no visām pusēm”