Jaunais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets ir tiešs trieciens pašvaldībām un lauksaimniecībai, un ir ļoti neizdevīgs Latvijai, pauda Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S).
Daudzgadu finanšu rāmja projektu Eiropas Komisija (EK) prezentēja Budžeta komitejas sēdē trešdien.
Ušakovs, kurš ir Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas loceklis un Sociālistu un Demokrātu progresīvās alianses grupas ziņotājs par ES ikgadējo budžetu, uzskata, ka tiks maksāts par kredītiem, kas tika ņemti iepriekšējās Covid-19 krīzes laikā, un tādēļ tiks upurētas reģiona un lauksaimnieku intereses. “Mēs redzam, ka budžets būs mazāks, un tādēļ dzīves līmeņa izlīdzināšanai vai lauku atbalstam Latvijā paliks ievērojami mazāk naudas,” sacīja Ušakovs.
Viņa ieskatā piedāvātais jaunais Eiropas fondu pārvaldības modelis pēc būtības pilnībā nodod kontroli no vietējām pašvaldībām un reģioniem centrālajām valdībām. “Tas ir dubults trieciens: naudas kļūst mazāk, un vienlaikus reģioniem tiek atņemtas balsstiesības lemt, kā to tērēt,” teica Ušakovs, uzsverot, ka šāda reģionu vājināšana nav pieļaujama.
Tāpat viņš norādīja, ka, neskatoties uz paziņojumiem par lauksaimniecības “stiprināšanu”, aplēses liecina par iespējamu Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumu par gandrīz 30%. Pēc Ušakova teiktā, Latvijai, kur lauksaimniecība un lauku attīstība ir vitāli svarīgas, tas nozīmē ievērojama atbalsta zaudēšanu.
Vienlaikus deklarētie izdevumu griesti 1,26% apmērā no Nacionālā kopienākuma ir maldinoši, jo ievērojama to daļa (0,11%) tiks novirzīta “NextGenerationEU” fonda parāda dzēšanai, apgalvoja Ušakovs. Viņš skaidroja, ka tas nozīmē faktisku līdzekļu samazinājumu, kas pieejami Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai – diviem galvenajiem investīciju avotiem Latvijai.
Jau vēstīts, ka trešdien ierosinātajā budžetā EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.
Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārt, sasniedzot 131 miljardu eiro.
Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.
Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.
EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts Eiropas Parlamentā, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.
Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.
Tāpat ziņots, ka Vācijas valdība trešdien noraidīja EK ierosināto ES divu triljonu eiro budžeta projektu no 2028. līdz 2034.gadam, norādot, ka tas ir pārāk liels.
Lasiet arī: Ašeradens nāk klajā ar ziņu par nodokļiem – vai pārmaiņas tomēr tuvojas?