Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) oktobrī pieņems galīgo lēmumu par streika rīkošanu, pēc padomes sēdes aģentūrai LETA pavēstīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš informēja, ka padomes laikā nolemts izveidot Streika komiteju, kuras priekšsēdētāja tāpat kā pērn, kad notika divi arodbiedrības rīkotie brīdinājuma streiki, būs Līga Bāriņa. Streika komitejā būšot arī citi kolēģi, kuru uzdevums sākt streika priekšdarbus.
Kera vērtējumā, būs jārunā ne tikai par darba samaksas pieaugumu šogad, jo šis gads jau tūlīt beigsies, bet arī vairāk jāskatās nākamā gada virzienā un nozares finansējumu kopumā.
LVSADA arī aicina uz tikšanos ar padomi jaunievēlēto veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV). Pēc Kera paustā, ministrs jau esot reaģējis un gribot tikties ar padomi nākamajā nedēļā, lai pārrunātu aktuālos jautājumus.
“Es ceru, ka mums izdosies ieskicēt galvenos virzienus darbībām, kas palīdzētu rast saprātīgu kompromisu sabiedrības interesēs, jo pieejama un kvalitatīva veselība ir visas sabiedrības vajadzība.
Kā nupat atkārtoti uzsvērusi Pasaules Veselības organizācija, ja ir apdraudēta cilvēku veselība valstī, tad ir apdraudēts viss,” sacīja Keris,
uzsverot, ka cilvēku veselībai valstī ir jābūt pirmajai prioritātei.
Viņš informēja, ka 18.oktobrī notiks LVSADA ārkārtas sēde, kurā attiecīgi pēc Streika komitejas un veselības ministra uzklausīšanas, padome lems par tālāko rīcību. Pēc Kera vārdiem, mēnesis ir pietiekams laiks, lai apzinātu gan situāciju, gan to, kāda ir gatavība streikam ārstniecības iestādēs, gan arī to, kāda ir jaunās valdības un jaunā veselības ministra nostāja attiecībā pret veselības aprūpes politikas veidošanu un papildus finansējuma nodrošināšanu.
Kā ziņots, augustā LVSADA izvirzīja Veselības ministrijai (VM) kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru. Prasības paredzēja pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē.
Trīspusējā vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 7.marta sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
“Sarūgtinoši ir tas, ka ministrija starp 140 papildus nozarei atvēlētajiem miljoniem eiro tā arī nav licies nozīmīgi atrast 7,6 miljonus eiro, kas ir nepilni 6%, lai kaut cik atbalstītu nozarē atlikušos darbiniekus. Situācija ir dramatiska.
Darba roku trūkuma dēļ viss nonācis tik tālu, ka uz vairākiem izmeklējumiem pacienti pat par pilnu maksu šogad nevar pierakstīties,” toreiz sacīja Keris.
Tāpat LVSADA nav apmierināta arī ar jaunās valdības deklarācijā iekļauto ieceri saglabāt valsts finansējumu veselības aprūpei pašreizējā līmenī, proti, 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem. Tas šogad esot aptuveni 1,8 miljardi eiro jeb tikai 4,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdība plāno arī turpmāk badināt valsts veselības aprūpi, pakļaujot slimnīcas nemitīgam bankrota riskam un pagarinot rindas pēc pakalpojumiem ārstniecības iestādēs, uzsver organizācijā.
Keris secina, ka līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimumam mums šogad pietrūkst aptuveni 450 miljoni eiro. Tas esot galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Keris uzsver, ka tas nav pieņemams ne mediķiem, ne pacientiem.
Lasiet arī: Abu Meri plāno praktizēt kā mediķis arī ministra pilnvaru termiņa laikā