Valsts finansējums aizsardzībai ir jāpalielina līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamā gada budžetā, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
LTRK norāda, ka situācijā, kad pie Latvijas robežas aug spriedze, valdībai ir pienākums rīkoties izlēmīgi un jau tagad valsts budžeta plānošanas procesā ir jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļautu ietaupīt 850 miljonus eiro, lai šo naudu varētu novirzīt Latvijas drošības stiprināšanai, paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 5% no IKP.
Tāpat organizācijā min, ka nav nepieciešams palielināt nodokļus vai radīt papildu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai, bet šos 850 miljonus eiro ir iespējams ietaupīt, atgriežoties pie 2022.gada publisko izdevumu līmeņa.
“Tik sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā, esot pie Eiropas austrumu robežas, Latvijai jādemonstrē NATO sabiedrotajiem visnopietnākā attieksme un rīcība valsts aizsardzības uzlabošanā. Līdz ar to izskanējušais priekšlikums noteikt aizsardzības budžetu 5% no IKP jāizvirza kā obligāti izpildāms uzdevums, ar gatavību šo budžetu palielināt vēl vairāk,” pauž LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš arī uzsver, ja nebūs aizsardzības un drošības, pārējie jautājumi būs sekundāri.
LTRK atzīmē, ka arī NATO dienaskārtībā šobrīd ir aizsardzības budžetu palielināšanas jautājums, piedāvājot noteikt mērķi 5% no IKP.
“Latvijai nav laika gaidīt, tai jābūt starp tām valstīm, kas spēj parādīt konkrētus soļus un politisku gribu rīkoties. Budžeta plānošanas procesā tas nozīmē tikai vienu: jārod iekšējie resursi aizsardzībai, nevis jāgaida ārēja palīdzība,” min LTRK.
Tāpat organizācijā norāda, ka publisko izdevumu samazinājums 850 miljonu apmērā nav izvēles jautājums, tas ir neatliekams priekšnosacījums Latvijas drošības garantēšanai un starptautisko saistību izpildei. “Latvija ir uz Eiropas Savienības ārējās robežas – mēs nedrīkstam būt tās vājais posms,” piebilst LTRK.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) jūnija vidū informēja, ka 2026.gadā Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no IKP.
LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi un citas uzņēmēju apvienības.
Lasiet arī: EK vadītāja brīdina: Eiropai laiks gatavoties Krievijas pārbaudījumam