Tehnoloģiju gigants “Meta”, kam pieder “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp”, ir paziņojis par projektu “Waterworth”, kura mērķis ir izbūvēt 50 000 km garu zemūdens kabeli, kas savienotu ASV, Indiju, Dienvidāfriku, Brazīliju, Austrāliju un citus reģionus, un kurš, kā uzņēmums apgalvo, pēc tā pabeigšanas būs pasaulē garākais zemūdens kabeļu projekts un nodrošinās “nozarē vadošo savienojumu” starp pieciem galvenajiem kontinentiem, kā arī palīdzēs atbalstīt uzņēmuma mākslīgā intelekta projektus, pirmdien, 17.februārī, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
“Šis projekts veicinās plašāku ekonomisko sadarbību, sekmēs digitālo iekļaušanu un pavērs iespējas tehnoloģiju attīstībai šajos reģionos,” teikts “Meta” bloga ierakstā.
Saskaņā ar uzņēmuma teikto šis būs līdz šim garākais 24 optisko šķiedru pāru kabelis, kas nodrošina lielāku jaudu.
Zemūdens kabeļi ir kļuvuši aizvien svarīgāki, jo tie nodrošina dažādu digitālo pakalpojumu sniegšanu un ātru datu pārraidi visā pasaulē.
BBC atsaucas statistikas datiem, kuru norāda, ka vairāk nekā 95% pasaules interneta datplūsmas tiek pārraidīti pa zemūdens kabeļiem.
Tirgus izpētes uzņēmums “TeleGeography” norāda, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 600 publiski zināmu zemūdens kabeļu sistēmu. Tajā skaitā “2Africa” kabelis, aiz kura stāv “Meta” un tādi mobilo sakaru operatori kā “Orange”, “Vodafone” un “China Mobile”, kas savieno trīs kontinentus un stiepjas 45 000 km garumā.
Lielie tehnoloģiju uzņēmumi tagad veic lielus ieguldījumus zemūdens kabeļu infrastruktūrā, kas agrāk bija valsts telekomunikāciju uzņēmumu kompetencē, liecinot par tehnoloģiju gigantu pieaugošo ietekmi.
Piemēram, uzņēmums “Google” 2024.gadā paziņoja par kabeļa izveidi, kas savienotu Āfriku un Austrāliju, kā arī par viena miljarda ASV dolāru ieguldījumu divos jaunos kabeļos Klusā okeāna reģionā uz Japānu.
Pieaugot zemūdens kabeļu nozīmei, pieaug arī bažas par to neaizsargātību pret uzbrukumiem vai negadījumiem. Pagājušajā gadā tika bojāti vairāki kabeļi, un sakarā ar to, eksperti brīdināja par pieaugošu ģeopolitisko spriedzi un konfliktiem.
Pēc tam, kad pagājušajā gadā tika bojāti kritiski svarīgi zemūdens kabeļi, janvārī NATO sāka misiju, lai pastiprinātu kuģu uzraudzību Baltijas jūrā.
Savukārt Apvienotās Karalistes parlamenta komiteja nesen aicināja sniegt pierādījumus par valsts spēju noturību pret iespējamiem traucējumiem, uzsverot bažas par “Krievijas un Ķīnas spējām apdraudēt zemūdens infrastruktūru, jo īpaši paaugstinātas spriedzes vai konfliktu laikā”.
“Meta” savā bloga ierakstā norādīja, ka tā kabeļu sistēmu guldīs līdz pat 7 000 metru dziļumā un “izmantos uzlabotas iegremdēšanas metodes augsta riska bojājumu zonās, piemēram, seklos ūdeņos piekrastes tuvumā, lai izvairītos no kuģu enkuru un citu apdraudējumu radītiem bojājumiem”.
Eksperti norādījuši, ka projekts, šķiet, novirzās no jau izveidotajiem maršrutiem, piemēram, izlaižot Eiropu un Ķīnu un izvairoties no ģeopolitiski karstajiem punktiem un ASV savienošana ar lielākajiem tirgiem dienvidu puslodē varētu tikt uzskatīta arī par “ASV ekonomiskās un infrastruktūras varas stiprināšanu ārvalstīs”.
Lasiet arī: Liedz piekļuvi vēl vairākiem Kremļa propagandas portāliem
