Militārajai policijai (MP) pietrūkst personāla iepretim plašajam funkciju lokam, atzina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), kura vadītā komisija otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar MP darbības aktualitātēm.
Pati galvenā problēma, kas sēdē tika identificēta, ir personāla trūkums iepretim tām funkcijām, kas MP uzdotas. Piemēram, MP juristiem ir pienākumi, kas saistīti ne tikai ar profesionālo militāro dienestu, bet arī ar rezerves karavīriem un valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīriem.
Nākotnē darba apjoms tikai pieaugs, jo rezerves karavīru apmācības sistēma kļūs plašāka un VAD karavīru skaits pieaugs. Attiecīgi potenciālais pārkāpumu lietu skaits var ļoti pieaugt, norādīja komisijas vadītājs, atgādinot, ka MP jāveic ne tikai operatīvās darbības, bet arī jāformē administratīvā pārkāpuma protokoli.
“Ņemot vērā funkciju apjomu un darba pieaugumu, es tikai varu apbrīnot, kā MP ar savu kapacitāti patlaban spēj tikt galā ar pienākumiem,” uzsvēra Bergmanis, atgādinot, ka MP savas funkcijas jāveic ne tikai Rīgā, bet arī citviet valstī, turklāt Latvijā pieaug sabiedroto karavīru kontingents.
Sēdē arī izkristalizējies jautājums par MP mūsdienām neatbilstošu infrastruktūru, kā arī sadarbības uzlabošanu ar citām struktūrām, piemēram, Valsts policiju un prokuratūru.
Bergmanim stāstīja, ka, viņam pirms vairākiem gadiem ieņemot aizsardzības ministra posteni, nozares resorā bijuši dažādi incidenti. Viņš norādīja, ka toreiz tika pieņemtas izmaiņas normatīvajos aktos, taču no šodienas komisijas sēdes izriet, ka, neraugoties uz to, incidentu risks joprojām pastāv. Tāpēc komisija lūgs Aizsardzības ministrijai skaidrojumu, kas vēl nepieciešams, lai novērtu dažādus incidentus.
Uzklausot MP vadību, komisija secinājusi, ka kopumā armijā pārkāpumu skaits ir ļoti mazs, bet parādījušās tendences saistībā ar VAD karavīriem. Kā skaidroja Bergmanis, šajā apstāklī gan ir loģika – jo armijā vairāk cilvēku, jo potenciāli vairāk pārkāpumu iespējami. Līdzīgas tendences esot arī Latvijas kaimiņvalstīs. Ja MP kapacitāte būtu plašāka un pārbaudes vēl vairāk, tad pārkāpumu skaits droši vien pieaugtu, sprieda Bergmanis.
MP vadība atzinusi, ka patlaban pietiekami kvalitatīvi izdodas rekrutēt jaunos speciālistus, bet MP domā par nepieciešamību tās rindās specializēt VAD karavīrus. Krīzes laikā tie varētu kalpot kā rezerve, sacīja Bergmanis.
MP ir kaujas atbalsta vienība. Tā nodrošina Valsts prezidenta aizsardzību, uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību, pavada militārās kolonnas un apsargā militārās kravas, novērš un pārtrauc likumpārkāpumus militārajās vienībās un apsargājamos objektos, veic pirmstiesas izmeklēšanu un gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās.