Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Mēness misija “Artemis II” gatavojas atgriezties uz Zemes, un apkalpe norādījusi, ka tai ir daudz attēlu un daudz stāstu, ko pavēstīt pasaulei, raksta britu raidorganizācija BBC.
Četri astronauti kosmosa kuģī “Orion” ir noslēguši misiju Mēness apriņķošanai, un sagaidāms, ka atgriezīsies uz Zemes Klusajā okeānā netālu no Sandjego krastiem piektdien ap astoņiem vakarā pēc vietējā laika. Runājot ar medijiem laikā, kad notiek atpakaļceļš, misijas pilots Viktors Glovers (Victor Glover) sacīja, ka komanda nevar sagaidīt, kad varēs dalīties ar pieredzēto.
8.aprīlī, vaicāts par atgriešanos uz Zemes, Glovers sacīja: “Mums jātiek atpakaļ. Ir tik dauz datu, ko jau esat redzējuši, bet pats labākais atgriezīsies kopā ar mums.” Viņš piebilda, ka uzņemts ļoti daudz attēlu, bet priekšā vēl divas dienas, pirms komanda varēs sākt pa īstam aptvert, ko piedzīvojusi. Glovers uzsvēra, ka par misiju domās un atcerēsies visu turpmāko mūžu.
Misija “Artemis II” 6.aprīlī pārspēja cilvēces iepriekšējo rekordu tālākajā ceļojumā kosmosā, kas bija 400 000 kilometru, un kopš 1970.gada piederēja misijai “Apollo 13.” “Artemis II” misijas laikā nebija plānota nolaišanās uz Mēness, bet “Orion” apriņķoja mēnesi, apskatot arī tā tumšo pusi, kas no Zemes nekad nav redzama. Iepriekš ir iegūti satelītattēli ar Mēness tumšo pusi, bet šoreiz astronauti bija pirmie cilvēki, kas to skatīja savām acīm. Uzreiz pēc sakaru atjaunošanas ar astronautiem runāja ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), kurš sacīja, ka
misijas “Artemis II” dalībnieki ir radījuši vēsturi un likuši visai Amerikai justies patiesi lepnai.
Jaunākajā preses konferencē 8.aprīlī, uz kuru žurnālusti bija sapulcējušies NASA Džonsona Kosmosa centrā Hjūstonā, Teksasā, četri astronauti atbildēja uz jautājumiem tiešraidē. Astronautiem tika vaicāts arī par sajūtām to 40 minūšu laikā, kad sakari ar zemi nebija iespējami. Kosmosa kuģa komandieris Rīds Vaizmens (Reid Wiseman) sacīja, ka komandai bija jāpaveic daudz zinātnisko uzdevumu, bet viņi ir veltījuši arī mirkli, lai apstātos un domātu par to, kur atrodas. Glovers pastāstīja, ka misijas lielākā dāvana bijusi Mēness aptumsuma vērošana no tā tumšās puses. Vaizmens kā atmiņā paliekošāko nosauca brīdi, kad komanda deva Mēness krāterim viņa mirušās sievas Kerolas vārdu.
Astronaute Kristīna Koha (Christina Koch) sacīja, ka tas, kas viņai no misijas pietrūks visvairāk, ir biedriskums, bet neesot tādu lietu, ka nepietrūkšot. Viņa uzsvēra, ka nevar veikt dziļākus pētījumus, ja nepiecieš dažas neērtības, neko neziedo un neuzņemas noteiktu risku, un viss esot tā vērts.
Komandai vēl priekšā pēdējais pārbaudījums – ugunīgs ceļš cauri zemes atmosfērai ar ātrumu vairāk nekā 40 000 kilometri stundā un nolaišanās Klusajā okeānā.
Lasiet arī: NASA misija “Artemis II” – solis tuvāk cilvēkiem uz Mēness