Augustā Rumānijas, Francijas un Itālijas pilsētās veikalu logos, uz apgaismes stabiem un ceļazīmēm parādījušās uzlīmes ar uzrakstiem “Krievija nav mans ienaidnieks,” un tas ir viens no jaunākajiem agresora centieniem mainīt sabiedrības nostāju, raksta “Politico.”
Informatīvais karš pastiprinājies arī Moldovā. Valsts atrodas starp Ukrainu un Eiropas Savienību, un septembra beigās tur gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Tāpat kā 2024.gada referendums par iestāšanos ES, arī tās kļūs par pārabaudījumu demokrātijai. Šoreiz Krievija cenšas iejaukties demokrātijas procesos un graut iedzīvotāju uzticību ES ar prokremlisku apvienību palīdzību, kuru priekšgalā ir oligarhi Ilans Šors un Irina Vlaha.
Likmes ir augstas un gaidāmais balsojums skaidri noteiks to, vai Moldova turpinās ceļu Eiropas virzienā.
Līdz šim Moldovas domnīca “Watchdog Moldova” identificējusi ne mazāk kā 910 ar Krievijas propagandas izplatīšanu saistītus sociālo tīklu kontus. “YouTube,” “TikTok”, “Facebook”, “Instagram” un “Threads” ir pārpludināti ar saturu, kas nomelno ES un apdraud Moldovas integrācijas procesu. Papildus tam daļa moldoviešu patiešām atbalsta Krieviju.
Moldovas eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu augustā brīdināja, ka
Krievija organizē vēl nepieredzēta mēroga kampaņu.
Viņas centriski labējā partija šobrīd ir aptauju līdere ar 39% vēlētāju atbalstu, un tai seko Krievijai draudzīgā sociālistu partija, kuru atbalsta 15% balsstiesīgo. Ievērojams daudzums, ap 30%, vēlētāju vēl nav izlēmuši, kam atdot balsi, tomēr tieši viņi ir tie, kas noteiks: Moldova kļūs par daļu no Eiropas vai arī nonāks Krievijas diktatora Vladimira Putina ķetnās.
Eiropeiskā virziena saglabāšana nozīmētu ekonomisko izaugsmi. Brīvā tirdzniecība un brīva produktu, pakalpojumu un arī cilvēku kustūba nozīmētu, ka palielinās darba iespējas, kas varētu iedrošināt atgriezties tos Moldovas pilsoņus, kas devušies labākas dzīves meklējumos. Tiek lēsts, ka pēdējos 30 gados izbraukuši apmēram 1,5 miljoni cilvēku. Tāpat dalība ES dotu iespējas labāk apkarot korupciju. Moldovai nepieciešams izbeigt oligarhu iedibinātos modeļus, un pašreizējā valdība to cenšas darīt. Šors un viņam līdzīgie ir bēdīgi slaveni ar liela mēroga stāvokļa izmantošanu, tostarp piesavinoties līdzekļu no valsts lielākajām bankām.
Destabilizēta Moldova nestu haosu plašam reģionam. Viens no iemesliem būtu jauns bēgļu vilnis, jo Moldova pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir uzņēmusi lielu skaitu ukraiņu. Eiropai, ko jau tāpat nomocījusi masu migrācija, tas būtu liels trieciens. Arī ES robežu drošība no ciešas saiknes ar Moldovu tikai iegūst – tās robežas ir vilinoša vieta kontrabandistiem.
Eiropeiski noskaņoto spēku uzvara ļautu labāk cīnīties pret Kremļa izplatīto dezinformāciju. Moldova jau vairākus gadus ar ES palīdzību cenšas pārveidot kiberaizsardzības sistēmas, un to īpaši atbalsta bloka sastāvā esošā kaimiņvalsts Rumānija. Moldovas uzņemšanu ES sastāvā īpaši atbalsta arī Dānija.
Tagad viss ir Moldovas pilsoņu rokās, un likmes ir patiesi augstas.
Lasiet arī: Moldovas prokremliskais politiķis aicina uz protestiem; sola atalgojumu