Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākamajam Eiropas Savienības (ES) budžetam apdraud lauksaimnieku nākotni, aģentūrai LETA pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Organizācijā atzīmē, ka EK trešdien, 16.jūlijā, iesniedza priekšlikumu par divu triljonu eiro ES budžetu 2028.-2034.gadam. Tostarp tajā ir iekļauts uzsvars uz ekonomikas konkurētspēju un aizsardzību, kas vienlaikus reformē noteikumus par lauksaimniecības un ekonomikas attīstības subsīdijām.
LOSP ieskatā šis piedāvājums ne tikai apdraud lauksaimniecības nozares stabilitāti un nākotni, bet arī veicina nozares politikas sadrumstalotību, birokrātiju un raisa nevienlīdzību lauku reģionos Latvijā un visā Eiropā kopumā.
“Mēs aicinām valdību, ārlietu ministri Baibu Braži (JV) un premjerministri Eviku Siliņu (JV) aktīvi strādāt un pieturēties pie Saeimā apstiprinātās Latvijas pozīcijas par Eiropas nākotnes budžetu un tā finansēšanas nosacījumiem, saglabājot lauksaimniecības nozarei atsevišķi nodalītu budžetu,” norāda Gūtmanis.
Viņš arī piebilst, ka tikai tā ir iespējams nodrošināt nozares konkurētspēju, stabilitāti un attīstību ilgtermiņā.
Tāpat LOSP aicina Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā aktīvi iesaistīties un iestāties par Latvijas interesēm, aizstāvot Latvijas lauksaimniekus, atzīmēja Gūtmanis.
LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka atzīmē, ka pārtikas ražošana un lauksaimniecības spēja nodrošināt sabiedrību ar pārtiku ir nacionālās drošības jautājums, nevis sekundāra izdevumu sadaļa, kur ik dienas lauksaimniekiem būtu jācīnās ar papīru kaudzēm par atbalstu un izpratni, nezinot, vai nepieciešamais atbalsts būs pieejams.
Savukārt LOSP valdes loceklis, Lopkopības saimniecību asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis min, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut tādu situāciju, kad lauksaimniecība tiek pakļauta pastāvēšanas riskam un pieaugošai birokrātijai.
“Ja valstī vairs nebūs lauksaimniecības, tad gluži vienkārši mums vairs nebūs, ko ēst. Būs tikai importa produkti par nesamērīgām cenām. Pārtikai ir jābūt pieejamai un par saprātīgām cenām. Tāpat ir arī ar pārtikas ražošanu! Nav jāskatās pat pārāk senā pagātnē – vien pirms pāris gadiem – kā Covid-19 krīzes situācijā, tika slēgti pārtikas piegādes ceļi. Ja krīzē tāds scenārijs atkārtojas un valstī lauksaimniecības nozare vairs nespēs saražot pietiekami daudz pārtikas iedzīvotājiem, tad ēdīsim vien to, ko katrs pats esam izaudzējuši,” norāda Miezītis.
Viņš arī atzīmē, ka tādēļ nekavējoties ir jārīkojas, lai novērstu šādu scenāriju, nevis “pēc tam jākož pirkstos un jādomā, kā atrisināt valsts un Eiropas mēroga problēmu”.
LOSP uzsver, ka EK nav pildījusi iepriekšējos solījumus par birokrātijas mazināšanu – tieši pretēji, piedāvājums paredz lauku attīstības programmu sadalīt starp vairākiem dažādiem fondiem, kas nozīmē lielāku administratīvo slogu un sarežģītāku piekļuvi atbalstam. Papildu bažas rada Latvijas lauksaimniekiem būtiskais tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājums, par ko informācija iztrūkst. Kopš iestāšanās ES lauksaimnieki Baltijas valstīs ir saņēmuši būtiski zemāku atbalstu nekā citur Eiropā.
Tāpat LOSP atzīmē, ka Eiropas līmenī par minēto dokumentu jau publiski paudusi viedokli arī Eiropas lauksaimnieku jumta organizācija “Copa-Cogeca”, kuras biedrs ir arī LOSP.
LOSP aicina Latvijas valdību, ārlietu ministri un premjerministri ieklausīties Latvijas lauksaimniekos, nozares profesionāļos, un stingri iestāties par Latvijas nacionālo interešu aizstāvību, pieturoties pie Saeimā apstiprinātās pozīcijas – lauksaimniecībai jābūt atsevišķi nodalītam budžetam ar skaidriem mērķiem un paredzamu atbalstu. LOSP sagaida, ka arī Latvijas Eiroparlamenta deputāti aktīvi iestāsies par valsts lauksaimniecības nākotni.
“Mēs nenogurdami par to runājam un atgādinām nepārtraukti – pārtikas ražošana un lauksaimniecības nozares noturība nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir valsts drošības pamats. Sabiedrības nodrošinājums ar kvalitatīvu vietējo pārtiku ir neatņemama Latvijas nākotnes daļa,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece.
Jau vēstīts, ka EK piedāvātais ES ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro. Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.
EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. “Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks,” viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts “risina Eiropas problēmas” un “stiprina mūsu neatkarību”.
EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.
Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās. Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.
Savukārt lauksaimnieku atbalstam tiks garantēti 300 miljardi eiro. Pašreizējā budžetā Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KLP) atvēlēti 387 miljardi, no kuriem 270 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem zemkopjiem.
Atšķirībā no līdzšinējiem budžetiem, nākamajā ilgtermiņa budžetā paredzēts iekļaut arī parādu maksājumus, jo no 2028.gada jāsāk atmaksāt 800 miljardu eiro aizņēmums, ko dalībvalstis kopīgi uzņēmās, lai atbalstītu bloka tautsaimniecības atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tam ik gadus būs nepieciešami 25-30 miljardi eiro.
EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.
Jau trešdien, 16.jūlijā, pie EP ēkas notika lauksaimnieku protesti pret iespējamo līdzekļu apcirpšanu lauksaimniecībai.
LOSP pārstāv vairāk nekā 50 lauksaimniecības organizāciju, kopumā 10 000 lauksaimnieku un vairākus desmitus tūkstošus lauku iedzīvotāju.
Lasiet arī: “Mazāk naudas, mazāk varas” – Ušakovs kritizē jauno ES budžetu kā kaitīgu Latvijai