NA aicina valdības deklarācijā noteikt, ka pret Krieviju un Baltkrieviju nedrīkst mazināt sankcijas

Nacionālā apvienība (NA) virza vairākus priekšlikumus topošās valdības deklarācijai par darāmajiem darbiem ārlietu jomā, tajā skaitā mudinot dokumentā ierakstīt apņemšanos, ka Latvija nemazinās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, sacīja Saeimas deputāts Rihards Kols (NA), kurš piedalās ārlietu darba grupā.

Politiķis norādīja, ka ārlietu darba grupa aktīvi strādāja pagājušajā nedēļā. Kols pieļāva, ka ārlietu darba grupa bija viena no pirmajām valdības deklarācijas grupām, kas «diezgan operatīvi un kvalitatīvi» pabeidza darbu pie deklarācijas teksta un prioritāro uzdevumu sagatavošanas.

Taujāts par NA priekšlikumiem, Saeimas deputāts iezīmēja vairākas tēmas, piemēram, nemainīgā Rietumu vērtību orientācija Eiroatlantiskajās organizācijās, Eiropas Savienībā un dziļāka integrācija NATO.

Tāpat NA uzsvērusi, ka nedrīkst atslābt darbs, lai palielinātu NATO spēku klātbūtni Latvijā, padarot aliansi par drošības lietussargu mūsu reģionam.

Kols uzsvēra, ka NA priekšlikumi paredz arī sadarbības formātus Ziemeļu un Baltijas valstīm (NB8), kā arī ar Kanādu, ASV un arī ar Apvienoto Karalisti. Viena priekšlikumu daļa attiecas uz atbalstu Ukrainai, līdz Krievija pilnībā izvāc savus bruņotos spēkus un Ukraina atgūst teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās.

NA ieskatā, Ukraina ir jāatbalsta visos iespējamos veidos – politiski, militāri, ekonomiski. Jāsniedz arī finansiālā un humānā palīdzība.

No šodienas, 21.novembra, potenciālās koalīcijas partijas plāno sākt darbu pie valdības deklarācijas konsolidētās redakcijas.

Aizvadītajā nedēļā jauno valdību veidojošās partijas darba grupās sāka strādāt pie valdības deklarācijas projekta. Pie atsevišķu darba grupu deklarācijas daļām politiķi strādāja līdz nedēļas izskaņai.

Svētdien viens no premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētās partiju apvienības Jaunā vienotība (JV) līderiem Arvils Ašeradens (JV) pauda pārliecību, ka JV uzticētās deklarācijas projekta sadaļas līdz nodošanas termiņa beigām būs pabeigtas.

Arī viens no partiju apvienības Apvienotais saraksts (AS) līderiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) sacīja, ka darbs visās deklarācijas projekta sadaļu darba grupās notiek intensīvi jau vairākas dienas. Lai arī svētdien, 20.novembrī, pa dienu vēl notika viedokļu saskaņošana, ideju apmaiņa un komentāru sniegšana, Smiltēns pauda pārliecību, ka līdz dienas beigām deklarācijas projekta sadaļas tiks iesniegtas.

Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā – iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.

Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA) būtu četri ministru posteņi – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amati.

Atbilstoši šim sadalījumam starp partijām tika dalīta atbildība par valdības deklarācijas dažādu sadaļu izstrādi.

AS politiķis Andris Kulbergs intervijā LTV gan ir paudis, ka vienošanās par atbildības jomu sadali topošajā valdībā vēl nav panākta, lai gan Kariņš un prezidents Egils Levits pēc tikšanās paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.

AS solījās piedāvāt potenciālās koalīcijas partijām – NA un JV – parakstīt vēl vienu memorandu, žurnālistiem sacīja viens no AS dibinātājiem, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns. Viņš norādīja, ka šo dokumentu varētu nosaukt par memorandu 2 un tajā būtu jāatspoguļo nākamās koalīcijas uzdevumi turpmākajiem gadiem un finansiālais ietvars. Tas, pēc Pīlēna paustā, varētu palīdzēt ātrāk virzīties uz priekšu ar valdības izveidi.

Pīlēna ieskatā, no sākuma ir jāizveido dokuments ar uzdevumiem koalīcijai un finansiālo ietvaru, tad varētu tapt valdības deklarācija un tikai tad varētu runāt par atbildības sfēru sadalījumu saskaņā ar Kariņa piedāvājumu, ja AS gūs pārliecību, ka koalīcija spēs izpildīt savus uzdevumus.

Lasiet arī: KNAB aicina skaidrot sabiedrībai Saeimas frakciju darbinieku un deputātu palīgu izvēli

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas