TV3 raidījuma Nekā personīga veidotāji ziņo, ka ES sankciju sarakstā esošais Krievijas miljardieris Pjotrs Avens decembrī uzturējies Latvijā un savā īpašumā ticies ar redzamu Nacionālās apvienības (NA) politiķi, Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Tikšanos abi apstiprina.
Tāpat raidījumā tiek ziņots, ka Avena atbalstam vēstules rakstījuši eksprezidents Andris Bērziņš, kā arī bijušie ārlietu ministri Aivis Ronis un Valdis Birkavs.
Latvijas «melnajā sarakstā» ir iekļauts ar Avenu saistītās SIA Klauģu muiža pārvaldnieks Krievijas pilsonis Aleksejs Gaponovs un iekšējās drošības dienesta vadītājs Krievijas pilsonis Vladimirs Smirnovs.
Helmanis bija plānojis atzīmēt Ogres jubileju ar sankcionētā Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekciju. Pret šādu izstādi iebilda gan viņa partijas biedri, gan Ārlietu ministrija, un pēdējā brīdī izstādi atcēla.
Sankcijām pakļautai persona piederošu darbu izrādīšana varētu radīt gan Latvijā, gan starptautiskajā sabiedrībā maldīgu priekšstatu par atbalsta paušanu Krievijas noziedzīgajam režīmam pietuvinātai personai.
Pjotrs Avens, vēsta Nekā personīga, ir viens no Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem. Viņš ir nozīmīgs Krievijas uzņēmuma Alfa Group akcionārs, tajā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām Alfa Bank. Avens bijis to 50 bagāto Krievijas uzņēmēju lokā, kuri regulāri tikās ar Kremļa saimnieku, tai skaitā – pagājušā gada 24.februārī. Viņa draudzība ar Putinu aizsākās vēl 90. gadu sākumā, kad kā ārējo ekonomisko sakaru ministrs palīdzēja Putinam, toreizējam Sanktpēterburgas mēra vietniekam, piesegt atklātībā nākušo korupcijas afēru par fiktīvu pārtikas piegādi pilsētai 100 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Putina vecākā meita Marija vadījA labdarības projektu Alfa-Endo, ko finansēja Alfa Bank.
Eiropas Savienība pērn iekļāva Avenu sankciju sarakstā, jo viņš aktīvi un finansiāli atbalstījis, kā arī guvis labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju. Tāpēc Latvijā Avenam ir iesaldēti ne vien banku aktīvi, bet arī nekustamie īpašumi. Viens no tiem – Rīgā, Valdemāra ielā, kur viņš posās izstādīt savu porcelāna un mākslas kolekciju. Tāpat arī teju 60 hektāri Lazdonas pagastā un modernā Klauģu muiža ar vairākām ēkām un helikoptera nosēšanās laukumu.
Īpašumi apgrūtināti arī citur Eiropā – Itālijas policija apķīlājusi Avenam daļēji piederošo villu Sardīnijā, iesaldēts viņa īpašums Londonā.
Avens nav asi nosodījis Putina rīcību, un viņš kopā ar biznesa partneri Mihailu Fridmanu bija iesaistījušies Kremļa centienos atcelt Rietumu sankcijas. Savu iekļaušanu sankciju sarakstā viņš apstrīdējis Eiropas Savienības tiesā. Starp miljardiera argumentiem ir, piemēram, šādi: Eiropas Savienības Padome neesot pierādījusi ne to, ka Avens ir ievērojams uzņēmējs, ne to, ka viņš ir ietekmīgs, ne to, ka viņš darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtisks ienākumu avots Krievijas Federācijas valdībai.
Šā gada 13.janvārī Avens ar zvērināta advokāta Andra Mālendera starpniecību tieslietu un ārlietu ministrijai nosūtījis vēstuli, kurā pauž neapmierinātību, ka Latvija iestājusies šajā prāvā. Sankcijas pret viņu esot nepamatotas, un Latvijai esot jāpārskata sava pozīcija šajā lietā. Pretēji tiesvedībā minētajam, ka Pjotrs Avens publiski nav paudis norobežošanos no Vladimira Putina administrācijas lēmuma par Krievijas agresīvo iebrukumu Ukrainā, virkne pierādījumu liecinot par pretējo. Kā pierādījumus Avena advokāts min vairāku Krievijā un Ukrainā pazīstamu bijušo politiķu, žurnālistu, disidentu un cilvēktiesību aktīvistu liecības.
Starp cilvēkiem, kuri pauduši atbalstu Avenam pagājušā gada rudenī vēstuļu formā, ir arī trīs Latvijas bijušās amatpersonas – kādreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksministrs satiksmē un ārlietās Aivis Ronis, kā arī bijušais premjers, tieslietu un ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
Pjotram Avenam nav liegts ieceļot Latvijā. Līdzās Krievijas pilsonībai, viņš ir arī Latvijas pilsonis. Par Avena pilsonības iegūšanas apstākļiem savulaik izmeklēšanu veica KNAB.
Lietu izbeidza, nekonstatējot kukuļošanu, taču atklājot īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības labvēlību AvenAM.
Ierakstītās sarunas starp pārvaldes bijušo vadību un politiķi Edgaru Jaunupu, kurš tālāk par Avena pilsonību sazinājās ar būvuzņēmēju Gunti Rāvi, bija vairāk nekā divdomīgas. Jau tūlīt pēc kara sākuma sākās diskusijas par to, vai Avenam pilsonību būtu jāļauj paturēt. Pērn aprīlī Saeima pieņēma grozījumus par Latvijas pilsonības atņemšanu dubultpilsoņiem, kuri snieguši dažāda veida atbalstu agresorvalstīm.
Grozījumi Pilsonības likumā paredzēja, ka par Latvijas pilsonības atņemšanu lemj Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde pēc valsts drošības dienestu atzinuma. Ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Valsts drošības dienests raidījumam neatklāja, vai šāda pārbaude par Avenu patlaban notiek. Valsts drošības dienests vien atgādināja, ka, atšķirībā no diviem viņa nodarbinātajiem, pašu Pjotru Avenu kā Latvijas pilsoni melnajā sarakstā nevar iekļaut.
Neoficiāla informācija liecina, ka «melnajā sarakstā» saistībā ar izlūkošanas riskiem iekļauts SIA Klauģu muižas pārvaldnieks, Krievijas pilsonis Aleksejs Gaponovs. Viņš koordinēja saimnieciskos darbus Avena īpašumā, kā arī iekšējās drošības jautājumus.
Otrs ar Avenu saistītais, kuram arī ieceļot Latvijā ir aizliegts, ir Klauģu muižas iekšējās drošības dienesta vadītājs Vladimirs Smirnovs. Viņš ir atbildīgs par apsardzes darbu arī citos Avena uzņēmumos Krievijā, tāpat vada ar Avenu saistītus, Krievijā reģistrētus uzņēmumus (Zalese, Sosny, ALFA -AERO) Abi atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.
Avenam Latvijā iesaldēti ir ne tikai līdzekļi bankās, un īpašumi. Arī labdarības organizācijas, tai skaitā viņa dibināts fonds Paaudze, ir pakļauts sankcijām. Valsts ieņēmumu dienests pērn aprīlī tam atņēmis sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Taču fonds nav likvidēts.
Krievijas nežēlīgā iebrukuma gadadienas priekšvakarā Ogres novada pašvaldības vadītājs Egils Helmanis sadarbībā ar fondu Paaudze bija iecerējis Ogres mākslas un vēstures muzejā izstādīt Avenam piederošos pirmskara Latvijas mākslinieku porcelāna darbus.
Helmanis raidījumam ieceri skaidroja šādi: «Tie nav paša Avena darbi. Ja mēs varbūt izstādītu divmetrīgu Avena porcelāna skulptūru un apzeltītu, tad varbūt par to būtu kaut kāda diskusija, bet tā kā tie ir mūsu dižgaru darbi, mēs netaisāmies slēpties. Kāpēc mūsu mākslinieku darbi nevar tikt izstādīti, kad Ogrei ir jubileja?»
Kolekcija – ko politiķis sauc par unikālu un iepriekš neredzētu – pirms astoņiem gadiem ir izrādīta Madonā, tāpat tā bijusi izstādīta arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Ja mākslas darbi tiktu atvesti uz Ogres muzeju, tos būtu jāapdrošina. Parasti šīs izmaksas sedz muzejs. Šai gadījumā tā būtu Ogres novada pašvaldība, jo
muzejs atteicās slēgt jebkādus līgumus ar sankcijām pakļauto fondu.
Par sankciju pārkāpšanu var draudēt arī kriminālatbildība. Sods tādā gadījumā varētu attiekties uz pašvaldību.
Helmanis turpina savus skaidrojumus: «Mēs zinājām, ka Avens ir sankcijās. Mēs studējām dokumentus par šīm sankcijām. Un šīs sankcijas ir, lai negūtu peļņu. Nekas Avenam netika maksāts. Ne viņš kaut ko maksājis mums. Tāpēc mēs neredzējām, kuru tad punktu mēs varētu pārkāpt šajās sankcijās.»
Uz žurnālistu vaicājumu «Kā ar faktu, ka Avens skaļi un asi personīgi nav nosodījis karu Ukrainā?» politiķis atbildēja: viņš ir dzirdējis, ka Avens nosodījis karu Ukrainā. «Ko mēs darītu ar Raimondu Paulu, kurš arī nav nosodījis skaļi karu Ukrainā. Man liekas, kas ir bīstami, ir šīs raganu medības,» uzstāj Helmanis.
Latvijas valdībai šīs izstādes plānotā izrādīšana bija nepatīkams pārsteigums. Arī Helmaņa partijas biedriem. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) to komentēja šādi «Tā ir mūžīgā diskusija: vai sports un māksla ir vai nav saistīta ar politiku? Protams, ka ir. Vai šobrīd tas ir pareizi – man, godīgi sakot, šādi lēmumi līdz galam nav īsti saprotami.»
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš ar Helmani ir kolēģi partijas valdē, skaidro savu nostāju: «Tur vispār nav diskusiju par šo. Helmaņa kungs ir pārsteidzies tajā, ka šo izstādi mēģināja rīkot tieši šobrīd – mēnesī, kad būs briesmīgā kara gadadiena. Nekādā gadījumā. [..] Katrā ziņā, viņš man nevaicāja manu viedokli pirms šīs izstādes veidošanas, tāda saruna mums nebija.»
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, arī Helmaņa kolēģe partijas valdē: «Mūsu drošības jautājumi jāuztver pietiekami nopietni! Sevišķi kontekstā pēc 24.februāra un Krievijas ārkārtīgi agresīvās un noziedzīgās politikas un pilna mēroga kara Ukrainā.»
Uz Nekā personīga jautājumu «Kā vērtēt Pjotra Avena fonda izstādi Ogres muzejā, pašvaldībai piederošā muzejā kara gadadienas priekšvakarā?» viņa atbild: «Es domāju, tas nav pieļaujami! [..] Es aprunāšos ar Helmaņa kungu. Tas nebūtu pieļaujami!»
Ogres mākslas un vēstures muzejā 1.oktobrī bija planota izstādes atklāšana, bet todien tur bija tukši stendi un pie sienas – Avena vēstījums izstādes apmeklētājiem. Pēc sabiedrības spiediena izstādi atcēla, bet Helmanis, kuram uzņēmējs sirsnīgi pateicas par tās ideju, uzskata, ka rīkojies pareizi un tagad vērš sankcijas pret latviešu mākslinieku darbiem.
Ogres vēstures un mākslas muzeja darbinieki no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas. Muzejam neesot pieņemams aicinājums nejaukt mākslu ar politiku.
Turklāt šis izstādes dēļ bijis jāatceļ cita iepriekš plānota novadnieka darbu izstāde.
Sociālajos tīklos izvērsās strīds – Ogres mērs apvainoja muzeja darbiniekus liekulībā, ka viņiem jau agrāk bijusi zināma darbu piederība. Tā nav taisnība, uzsver Nekā personīga. Kā apstiprinājumu savai pozīcijai, Helmanis sociālajos tīklos pievienoja saraksti ar muzeja vadītāju ar klāt pievienotām vairāk nekā 100 fotogrāfijām. Tajās redzama Avena porcelāna kolekcija, ko mērs bija sūtījis muzeja vadībai decembra beigās.
Raidījuma sižeta veidošanai Nekā personīga palūdza iepazīties ar šīm fotogrāfijām. Tajās redzami Avenam piederoši porcelāna mākslas darbi vietā, kas atgādina Klauģu muižas interjeru. Laukā redzama ziemas ainava. Porcelāna darbi izvietoti stikla vitrīnās. Atspīdumā redzams arī cilvēks, kurš fotogrāfē. Viņš izskatās pēc Helmaņa. Divās fotogrāfijās atspulgs līdzinās kolekcijas saimniekam. «Visdrīzāk, tas ir Pjotrs Avens,» ziņo raidījums
Sākotnēji politiķis noliedza, ka viņam bijusi jebkāda komunikācija ar Avena kungu. Pēc tam viņš sazinājās ar Nekā personīga un apgalvoja, ka intervijā pārpratis jautājumu. Viņš ir ticies ar Pjotru Avenu pagājušā gada decembrī miljardiera īpašumā Latvijā. Helmani esot interesējusi Avena nostāja par Krievijas karu Ukrainā un tas, kāpēc miljardieris bijis Kremlī pie Putina pērn 24.februārī kara pirmajā dienā. Uz Klauģu muižu Helmanis esot devies viens. Ar fonda starpniecību šo tikšanos apstiprināja arī Avens, minot tieši tos pašus iemeslus, kurus Helmanis. Viņam esot žēl, ka izstādes iecere esot izraisījusi negatīvu reakciju. Tai neesot bijis nekāds slēpts nodoms.
Lasiet arī: Par atbalstu Krievijas militārismam ASV sankcijas vēršas arī pret Latvijas pilsoni
