Otrdien, 20.decembrī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Covid–19 izplatības
mazināšanas pasākumi, ko paredzēts turpināt 2023.gadā, ziņo Veselības ministrija. Joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz Covid–19 uzliesmojuma varbūtību nākotnē.
Covid–19 izplatības prognožu stabilizācijai visdrīzāk būs nepieciešami vēl vairāki gadi, līdz izveidosies stabils infekcijas izplatības cikliskums, piemēram, ar regulāriem paredzamiem sezonāliem infekcijas uzliesmojuma viļņiem. Tādēļ jārēķinās ar vairākiem iespējamiem scenārijiem Covid–19 izplatībai, atbilstoši jāplāno epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Kaut gan kopumā epidemioloģiskā situācija stabilizējas, tomēr Covid–19 turpina apdraudēt sabiedrību. Tāpēc nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu testēšanu Covid–19 noteikšanai. Aprēķināts, ka 2023.gadā tam būtu nepieciešami 12,7 miljoni eiro.
Pamatā šie izdevumi paredzēti pacientu testēšanai veselības aprūpes iestādēs.
Tas ir īpaši būtiski, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības riskus ārstniecības iestādēs, kur koncentrējas cilvēki ar novājinātu imunitāti, pacienti ar hroniskām slimībām un citas riska grupas.
Ambulatorās un stacionārās rehabilitācijas nodrošināšanai pacientiem pēc Covid–19 pārslimošanas, lai novērstu invaliditātes iestāšanos un atgrieztu iedzīvotājiem darbspēju, ir nepieciešams 5,1 miljons eiro.
Savukārt 3,8 miljoni eiro tiks novirzīti dinamiskās novērošanas īstenošanai, ņemot vērā nepieciešamību pēc ilgstošas personas veselības stāvokļa monitorēšanas. Tāpat nākamajā gadā tiks turpināts atbalsts epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ambulatorajās ārstniecības iestādēs, nodrošinot individuālās aizsardzības līdzekļu apmaksu caur tarifu. Šim mērķim nepieciešami 4 miljoni eiro.
Minēto pasākumu īstenošanai jau nākamā gada pirmajā ceturksnī nepieciešami 6,4 miljoni eiro. Valdība lēma nepieciešamo finansējumu segt no likumā Par valsts budžetu 2023.gadam programmā Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid–19 infekcijas
izplatības ierobežošanai rezervētā finansējuma atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.
Savukārt par papildu finansējumu no 2023.gada 1.aprīļa līdz 2023.gada 31.decembrim tiks lemts valsts budžeta likumprojekta Par valsts budžetu 2023.gadam un likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024., 2025.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
Informatīvajā ziņojumā Par veselības aprūpes nozares iziešanu no Covid–19 izraisītās
krīzes 2021/22. gada rudens/ziemas periodā un gatavošanos 2022/23. gada rudens/ziemas
scenārijiem, ko otrdien, 20. decembrī, izskatīja valdība, ir definēti trīs Latvijas izstrādātie
Covid–19 epidēmijas attīstības scenāriji 2022/23.gada rudens/ziemas sezonai.
Pamatojoties uz to, Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru un Nacionālo veselības dienestu ir izvērtējusi būtiskākos pakalpojumus, kuru īstenošana būtu turpināma 2023.gadā, lai Covid–19 infekcijas atkārtota uzliesmojuma gadījumā spētu nodrošināt infekcijas izplatīšanās ierobežošanu un mazinātu Covid–19 izraisītās sekas Covid–19 pārslimojušajiem iedzīvotājiem, tādējādi mazinot invaliditātes iestāšanās riskus un veicinot sabiedrības veselības atjaunošanos kopumā.
Lasiet arī: Veselības aprūpei papildus tiek vairāk nekā 22 miljoni eiro
