Ceturtdien, 4.aprīlī, NATO dalībvalstis, atzīmējot 75.gadadienu laikā, kad netālu no robežām notiek konflikts, vienojās pārskatīt savus arsenālus, lai atrastu vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, ko nosūtīt Ukrainai. Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas aicinājums pēc papildu sistēmām, jo īpaši ASV ražotajām raķetēm “Patriot”, saņēma NATO kolēģu atbalstu, ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam (Jens Stoltenberg) atzīstot steidzamo nepieciešamību, ziņo Reuters.
Stoltenbergs paziņoja, ka NATO sabiedrotie pārskatīs savus krājumus, lai noteiktu, vai tie var nodrošināt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo īpaši raķetes “Patriot”, un nodrošināt esošajām sistēmām nepieciešamo munīciju un rezerves daļas.
Valsts sekretārs Antonijs Blinkens (Antony Blinken) uzsvēra, cik svarīgs ir atbalsts Ukrainai, akcentējot bažas par tādām valstīm kā Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna, kas palīdz Krievijai stiprināt tās aizsardzības rūpniecību.
“Pamatojoties uz to, ko šodien dzirdēju, domāju, ka visi, tostarp ASV, divkāršos
un, ja nepieciešams, pastiprinās centienus atrast resursus, kas Ukrainai joprojām ir nepieciešami,” preses konferencē tika citēts sakām Blinkens, minot nepieciešamību pēc pretgaisa aizsardzības, kā arī artilērijas un munīcijas.
Taču neviena no amatpersonām neizteica konkrētu solījumu vai mērķi.
Notikusī ceremonija, ko iezīmēja dzimšanas dienas svinības ar kūku un svētku orķestri, nevarēja noslēpt drūmo noskaņojumu Briselē, Kulebai sakot žurnālistiem: “Es negribēju sabojāt NATO dzimšanas dienas svinības, bet jutos spiests ukraiņu vārdā teikt ļoti asa sižetu par Krievijas gaisa uzbrukumiem manai valstij.”
Naktī uz ceturtdienu Ukrainas pilsētā Harkivā dronu uzbrukumā tika nopostītas dzīvojamās ēkas
un enerģētikas objekts reģionā, nogalinot vairākus cilvēkus, tostarp trīs glābējus atkārtotā uzbrukumā, un pārtraucot elektroenerģijas padevi 350 000 iedzīvotāju.
“NATO lielākās cīņas vēl tikai priekšā, un mums tām jābūt gataviem,” žurnālistiem sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis).
Saskaņā ar NATO amatpersonu, kas runāja anonīmi, tiek lēsts, ka Krievija katru mēnesi rekrutē aptuveni 30 000 papildu karavīru, kas norāda uz tās spēju segt zaudējumus un uzturēt uzbrukuma operācijas. Tomēr amatpersona norādīja, ka Krievijai joprojām trūkst munīcijas un manevrēšanas vienību, kas nepieciešamas veiksmīgai liela mēroga ofensīvai.
NATO apspriež arī lielākas militārās palīdzības koordinācijas palielināšanu Ukrainai, taču nav vienprātības par ierosināto 100 miljardu eiro fondu pieciem gadiem, tostarp Ungārijai pret to iebilstot, bet citām valstīm brīdinot, ka tas varētu pārklāt jau esošos palīdzības pasākumus.
Lasiet arī: Zelenskis saka, ka Krievija martā Ukrainu bombardējusi ar vairāk nekā 3 000 bumbām
